Es izvēlējos tēmu ”Jaunbērzes pagasta aizsargājamie putni”, jo es esmu liels dabas draugs, kas labprāt vēl labāk gribētu iepazīties ar aizsargājamiem putniem un ar to aktuālākajām problēmām.
Jaunbērzes pagasta apkārtnē dzīvo trīs aizsargājamo putnu sugas - melnais stārķis, mazais ērglis, vidējais dzenis. Kaut arī šie putni ir viena maza daļa no aizsargājamo putnu sugām, tomēr šie putni ir diezgan reti sastopami Latvijā. Bet, lai saglabātu aizsargājamo putnu populāciju Latvijā, ir noteikti ilgtspējīgas mežsaimniecības pamatprincipi, kas prasa, lai apsaimniekojot mežu tiktu nodrošinātas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanās vismaz pašreizējā līmenī. Tas nozīmē, ka nav pieļaujama kādas sugas vai biotopa izzušana ainavas vienībā vai apsaimniekojamā teritorijā. Bioloģiskās dudzveidības saglabāšana mežā ir iespējama, īstenojot attiecīgu kompleksu stratēģiju, kas paredz īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkla attīstību, īpaši aizsargājamo meža iecirkņu (mikroliegumu) nodalīšana retajām sugām un biotopiem, aizsargājamu zonu izveidi gar ūdeņiem un purviem, nozīmīgu mežaudzes struktūras elementu saglabāšanu mežizstrādes gaitā, kā arī miera perioda ievērošanu jūtīgo sugu apdzīvoto teritoriju tuvumā.
Latvijā cilvēki neapzinās cik ir svarīgi saglabāt skaisto dabu, tai skaitā aizsargājamos dzīvniekus, putnus un biotopus, nākamajām paaudzēm, jo nav nonākuši tādā situācijā, kā citas strauji attīstītas valstis pasaulē, kuras šo problēmu ir sapratušas tikai tad, kad skaistā daba ir nonākusi kritiskā situācijā, vairs nav glābjama no bojā ejas. Tāpēc ir izveidots “Pasaules dabas fonds”, kas palīdz valstīm, projektu ietvaros, saglabāt aizsargājamos dzīvniekus, putnus un biotopus. Tomēr visu nevar finansēt “Pasaules dabas fonds” , tāpēc Latvijai jāuzņemas liela atbildība par Latvijas dabas saglabāšanu nākamajām paaudzēm un arī Latvijas pilsoņiem ir jāpalīdz saglabāt dabu.
Latvijā ir daudz problēmas par aizsargājamiem putniem, bet viena no aktuālākajām problēmām ir visu aizsargājamo putnu ligzdas atrašanās vietas izpēte, jo Latvijā ir tikai aptuveni 62% atrastas ligzdas. Aizsargājamo putnu visu ligzdu uzskaitīšanai nepietiek finansējums, par kuru rūpējas Latvijas valsts mežiem, kas nodarbojas ar putnu apsaimniekošanu. Tāpēc vietās, kur vēl nav atrastas aizsargājamo putnu ligzdas, notiek meža apsaimniekošana, kas apdraud reti sastopamo putnu sugas, jo tur vēl nav ierīkots mikroliegums.
Mans darba mērķis ir informēt cilvēkus par aizsargājamiem putniem, izskaidrot aizsargājamo putnu nozīmi un, kā jārīkojas atrodot aizsargājamo putnu ligzdu.
Lai es varētu sekmīgi izpētīt izvēlēto tēmu, man ir jāizpēta Jaunbērzes pagasta apkārtne, lai konstatētu, vai nav vēl kāda aizsargājamo putnu apdzīvota ligzda. Bet pētījumu es veikšu pirms vai pēc putnu riesta, perēšanas un audzināšanas laika, tāpēc ka es nejauši varu iztraucēt aizsargājamos putnus, tādejādi traucējot, kas var slikti beigties, vienas vai vairākas sugas pārstāvja nāves. Piemēram, iztraucējot putnu sugas pārstāvi no perēšanas, aizlido projām, tādejādi atdziest putnu olas un aiziet bojā. Un pārbaudīšu vai nav būtiskas kļūdas aizsargājamo putnu mikrolieguma izveidei. Tas ir, jāizmēra tuvākās cirsmas atrašanās vieta, lai nebūtu tā, ka ligzda atrodas cirsmas malā. Un plēsīgo dzīvnieku, mājas kaķu, lapsu un caunu , skaita samazināšana ir arī viens no uzdevumiem, kas ir jāveic, jo ietekmē putnu skaitu, it īpaši Jaunbērzes pagastā plēsīgie dzīvnieki ir savairojušies kuplā skaitā. Plēsīgo dzīvnieku skaitu samazināšanu Jaunbērzes pagastā veiks mednieki no mednieku klubiem - “Zem ozola”, “Nākotne1”, “Nākotne 2”, “Mašīnbūve”.
Mans pētāmais pamatmateriāls ir aizsargājamo putnu fotogrāfijas, grāmatas - “Sugu un biotopu aizsardzība mežā” un “Aktuāli savvaļas sugu un biotopu apsaimniekošanas piemēri Latvijā”, kā arī Dobeles Virsmežniecības dati un virsmežziņa ieteikumi darbā.…
