Autors savam zinātniski pētnieciskajam darbam izvēlējās tematu – Baltijas jūras aizsargājamās teritorijas, jo Latvija atrodas pie Baltijas jūras, tā apskalo krastus gandrīz 500 km garumā un tādēļ tai ir nozīmīga vieta valsts un sabiedrības dzīvē. Baltijas jūru raksturo baltas smilšu kāpas un skujkoku meži, kas jau sen ir Latvijas vizītkarte.
Autors jau no agras bērnības ir dzīvojis gleznainā ciematā pie ezera un brīvo laiku pavadījis ciešā saskarē ar dabu. Vasarās daudz laika ir pavadīts Saulkrastos jūras krastā, kas atstājušas neaizmirstamas bērnības atmiņas. Tādēļ autors vienmēr ir interesējies par dažādām dabas parādībām un centies pasargāt Latvijas dabas skaistākās vietas.
Darba hipotēze : Vai iespējams saglabāt Baltijas jūras piekrasti nākošajām paaudzēm izveidojot aizsargājamās teritorijas?
Darba uzdevums : Noskaidrot jūras dabiskās erozijas, civilizācijas seku un vētru ietekmi uz Baltijas jūras krasta joslu un kā ar to cīnīties.
Lai izstrādātu savu zinātniski pētniecisko darbu autors iepazinās ar dažādu autoru grāmatām par Latvijas dabu un Baltijas jūras piekrasti. Kā arī dažādām interneta mājas lapām par Baltijas jūras aizsargājamajām teritorijām un biotopiem.
Autors centās rast priekšstatu par aizsargājamajām teritorijām Latvijā kopumā, par dabiskajiem procesiem, kas notiek Baltijas jūras aizsargjoslā un iepazīties ar biotopiem - augiem un dzīvniekiem, kuri ir sastopami šajās teritorijās.
Zinātniski pētnieciskais darbs sastāv no piecām lielām nodaļām, kurās savukārt ir vairākas apakšnodaļas, uzskatāmas tabulas un kartes.
Jūras krasta josla (piekraste) ietver divas atšķirīgas daļas: sauszemes joslu jeb piejūru un jūras seklūdens joslu jeb jūrmalu, kas sniedzas vidēji līdz 6-10 metru dziļumam (skat. 1. pielikumu). Piejūras josla vietām Latvijā var sasniegt vairākus desmitus kilometru. Turpretim tagadējā jūras krasta josla, kur notiek aktīva jūras vēju, straumju un viļņu darbība, parasti ir tikai dažus simtus metru plata. Šajā aktīvajā, nepārtrauktu pārmaiņu sauszemes joslā ietilpst pludmale (liedags) un priekškāpu josla. Priekškāpu josla parasti ir ar plašām smilšu pludmalēm, kur jūras krastā regulāri pieskalo smalkas smiltis, bet sausā laikā vējš tās pārpūš iekšzemes virzienā un „audzē” priekškāpas.
Aiz aktīvās, tagad pastāvīgā attīstībā esošās krasta joslas (pludmales un priekškāpas) sākas pamatkrasts jeb sauszemes josla, kas gadu simtiem, pat tūkstošiem nav bijusi pakļauta tiešai viļņu un jūras vēju darbībai, bet vietām jūras darbības rezultātā atkal ir nonākusi aktīvo krasta ģeoloģisko procesu iedarbības zonā (skat. 1.pielikumu, A att.).
Vietās, kur jūra ilgstoši (simtiem tūkstošiem gadu) uzbrūk, spēcīgās vētrās parasti tiek nograuzta šaurāka vai platāka pamatkrasta josla. Te priekškāpu nav, pludmale parasti šaura (10-20 metru), aiz pludmales ar krauju sākas stāvkrasts (skat. 1.pielikumu, B att.).
Pamatkrasts ir galvenā cilvēkiem nozīmīgā un drošā jūras krasta joslas daļa, jo te ir izaugušas pilsētas, zvejnieku ciemi un viensētas.…
