Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 3 | |
1. | AIZSARDZĪBAS MINISTRIJAS IZVEIDOŠANAS VĒSTURE | 4 |
2. | AIZSARDZĪBAS MINISTRIJAS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS | 5 |
2.1. | Aizsardzības ministrijas struktūra | 5 |
2.2. | Aizsardzības ministrijas pēdējās strukturālās izmaiņas | 6 |
2.3. | Aizsardzības ministrijas politikas jomas un darbības virzieni | 7 |
2.4. | Aizsardzības ministrijas padotībā esošās iestādes | 8 |
2.4.1. | Jaunsardze | 9 |
2.4.2. | Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra | 9 |
2.4.3. | Valsts aģentūra «Latvijas Kara muzejs» | 10 |
2.4.4. | Valsts aģentūra «Tēvijas sargs» | 10 |
2.4.5. | Valsts aģentūra «Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra» | 11 |
2.4.6. | Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) | 12 |
3. | NORMATĪVO AKTU IZSTRĀDE VALSTS AIZSARDZĪBAS JOMĀ | 14 |
3.1. | Normatīvo aktu vispārējie priekšnosacījumi aizsardzības sfērā | 14 |
3.2. | Grozījumi likumos | 14 |
3.3. | Jauni likumi | 15 |
3.4. | Pieņemtie un grozītie Ministru kabineta noteikumi | 16 |
3.5. | Secinājumi par normatīvo aktu izmaiņām | 18 |
4. | AIZSARDZĪBAS MINISTRIJAS DARBĪBAS VIRZIENI | 9 |
4.1. | Profesionālā militārā dienesta attīstība | 19 |
4.2. | Dalība starptautiskajās operācijās | 19 |
4.3. | Krīžu vadība un mobilizācija | 20 |
5. | AIZSARDZĪBAS POLITIKA UN PLĀNOŠANA | 22 |
5.1. | Nodrošinājuma politika | 22 |
5.1.1. | Bruņoto spēku attīstība un modernizācija | 22 |
5.1.2. | Investīciju un attīstības projekti | 22 |
5.1.3. | Sadarbība ar NATO aģentūrām nodrošinājuma jomā | 23 |
5.1.4. | Standartizācija | 24 |
5.1.5. | Zinātniskās pētniecības darbība aizsardzības nozarē | 24 |
5.2. | Starptautiskā sadarbība realizējot aizsardzības politiku | 25 |
5.2.1. | Reģionālā sadarbība | 25 |
5.2.3. | Sadarbība ar NATO dalībvalstīm | 25 |
5.2.4. | Dalība Eiropas drošības un aizsardzības politikā | 25 |
5.3. | Vides aizsardzības politika | 26 |
6. | AIZSARDZĪBAS MINISTRIJAS DARBĪBAS UZLABOŠANAS SISTĒMAS | 28 |
6.1. | Iekšējais audits | 28 |
6.2. | Materiālo un finanšu līdzekļu revīzijas | 29 |
6.3. | Iepirkumu kontrole | 29 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 31 |
IEVADS
Darba mērķis ir apskatīt un izanalizēt Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas struktūru un kompetenci valsts politikas realizācijā aizsardzības sfērā. Autors izvēlējās šo tēmu, jo pats darbojas Aizsardzības ministrijas padotībā esošā iestādē, piecpadsmit gadus ir bijis Nacionālo bruņoto spēku karavīrs un virsnieks, beidzis Nacionālo aizsardzības akadēmiju un piedalījies aizsardzības sfēras attīstīšanā valstī. Autors apskatīs Aizsardzības ministrijas vēsturiskās izcelsmes gaitu sākot no pirmās Latvijas brīvvalsts pirmsākumiem 1918.gadā līdz pat Latvijas iestāšanās NATO 2004.gadā, veiks Aizsardzības ministrijas vispārējo raksturojumu pētot tās struktūru un padotībā esošās iestādes.
Autors pievērsīsies arī aizsardzības sfēras normatīvo aktu izstrādes priekšnosacījumiem, apskatīs normatīvo aktu aktuālākās izmaiņas.
Pētot Aizsardzības ministrijas galvenos darbības virzienus autors apskatīs Profesionālā militārā dienesta attīstību, kas ir viens no mūsdienu modernākajiem, bet arī dārgākajiem militārā dienesta veidiem. Autors darbā pētīs Aizsardzības ministrijas starptautiskās sadarbības virzienu un apskatīs Aizsardzības ministrijas lomu krīžu vadībā un mobilizācijā.
Atsevišķu nodaļu darbā autors veltījis aizsardzības politikas plānošanai, kurā atsevišķi tiks apskatītas Aizsardzības ministrijas nodrošinājuma, starptautiskās sadarbības un vides politika, kā arī ministrijas darbības paškontroles sistēmas, kuras ir aktuālas pašreizējos valsts ekonomiskajos apstākļos.
Veicamo uzdevumu nedaudz apgrūtina tas, ka par tēmu nav pieejama gandrīz nekāda literatūra, izņemot periodiskos izdevumus, tāpēc autors izmantos personīgo pieredzi militārajā jomā, internetā pieejamos viedokļus, resursus un normatīvos aktus militārajā sfērā. Darba tapšanas laikā autors izmantos iespēju pārrunāt dažādus apskatāmos jautājumus ar ilggadējiem un pieredzējušiem aizsardzības resora darbiniekiem ministrijas struktūrā, lai salīdzinātu viedokļus un izdarītu secinājumus par aizsardzības sistēmas efektivitāti realizējot savas funkcijas.
1.AIZSARDZĪBAS MINISTRIJAS IZVEIDOŠANAS VĒSTURE
1918.gada 22.novembrī tika izveidota Apsardzības ministrija, tas bija sākums. 1918.gada 18.novembrī, kad tika proklamēta Latvijas Republika un apstiprināta jaunās valsts Pagaidu valdība, kara jeb apsardzības ministra postenis netika izveidots. Tautas padome deklarēja miermīlīgas un draudzīgas attiecības ar visām kaimiņvalstīm, tāpēc sākotnēji šāda struktūra netika paredzēta. Taču ņemot vērā tā laika sarežģīto situāciju, kad Latvijas valsts teritorijā atradās Vācu okupācijas karaspēks un Padomju Krievijas iekšpolitiskā nestabilitāte radīja ārējus draudus jaunajai valstij, tad bija skaidrs, ka ir nepieciešama struktūra, kura spētu mobilizēt valsts ierobežotos resursus vienotas teritorijas un nācijas saglabāšanai.…
Studiju darbs mācību priekšmetā Administratīvās tiesības. Darbs paredēts iesniegšanai augstskolā. Darbā izvērtēta AM kompetence, pakļautības un padotības iestādes,to kompetence, uzdevumi, ieskats vēsturē.
- Aizsardzības ministrijas struktūra un kompetence
- ES - ASV attiecības Eiropas drošības un aizsardzības politikas kontekstā
- Labklājības ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!ES - ASV attiecības Eiropas drošības un aizsardzības politikas kontekstā
Referāts augstskolai11
Novērtēts! -
Labklājības ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence
Referāts augstskolai18
Novērtēts! -
Ministrijas Latvijā
Referāts augstskolai18
Novērtēts! -
Dabas aizsardzības aktīvistu politika un nacionālās valsts suverenitāte
Referāts augstskolai5
Novērtēts! -
Izglītības un zinātnes ministrijas nozīme Latvijas izglītības sistēmas organizācijā
Referāts augstskolai6