1. Ievads
Es izvēlējos Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta apskatu, tāpēc ka šīs iestādes finansējums tiek sastādīts konceptuāli savādāk, nekā citu ministriju budžeti. Proti, parasti ministrijas pieprasa kādiem konkrētiem mērķiem konkrētas summas. Bet AM budžeta apjoms, saistība ar Latvijas dalību Ziemeļatlantijas aliansē (NATO), ir piesaistīts iekšzemes kopproduktam (IKP), un nevar būt mazāks par 2 % no šī ekonomiskā radītāja. Attiecīga norma ir arī Valsts aizsardzības finansēšanas likumā. No tā izriet, ka AM pieskaņo savas vajadzības pie jau zināma finansējuma.
Bet Latvijas dalība NATO arī ir saistoša valsts aizsardzības stratēģijai un mērķiem. 2003. gada Prāgas samīts par galvenajiem NATO attīstības virzieniem noteica cīņu pret terorismu, masu iznīcināšanas ieroču izplatības ierobežošanu un NATO spēku gatavību doties uz jebkuru vietu, kur tie ir nepieciešami, lai nodrošinātu aizsardzību pret visu veidu draudiem.
2004.gads ir otrais pēc kārtas, kad valsts aizsardzībai atvēlēja 2% no IKP. Ņemot vērā, ka aizsardzības finansējums ir fiksēts attiecībā pret IKP, aizsardzības pasākumiem pieejamais finansējuma pieaugums 2004.gadā bija atkarīgs no IKP pieauguma.
Latvijas aizsardzības sistēmas vidējā termiņa attīstība ir noteikta saskaņā ar 2003.gadā izstrādātajiem un apstiprinātajiem plāniem. Aizsardzības ministra noteiktās vadlīnijas 2004.gada valsts aizsardzības sistēmas attīstībai un budžeta plānošanai nosaka nozīmīgākos uzdevumus, kas jārealizē 2004.gadā:
* Pabeigt Reformu ieviešanas plāna dalībai NATO (Reformu plāns) aizsardzības sistēmas uzdevumu izpildi un plānot atbilstošu turpmāko attīstību.
* Ieviest NBS jaunās struktūras elementus un uzsākt atbilstošu bruņojuma sistēmu iegādi.
* Turpināt ieviest AM un NBS personāla karjeras plānošanas sistēmu un uzlabot apmācību sistēmu. Nodrošināt sociālās garantijas un profesionālā dienesta karavīru atalgojuma reformu.
…