Aizputes ordeņa pils [sk. pielikumu nr. 1] atrodas Aizputes vecpilsētā, Tebras upes kreisajā krastā, kvartālā starp Liepājas un Pils ielu, iepretim Aizputes luterāņu baznīcai, kas celta upes labajā krastā.
Aizputes ordeņa pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Aizputes pils kādreiz bijusi Kuldīgas komturejas Aizputes pilsnovada administratīvais un saimnieciskais centrs, kā arī militārais atbalsta punkts ceļā no Livonijas uz Prūsiju. Savā laikā pils veica arī ordeņa un bīskapa valstis atdaloša robežnocietinājuma, pasta stacijas un viesnīcas funkcijas. Tomēr pieaugot Liepājas ostas lomai, Aizpute pamazām sāka panīkt un savu agrāko nozīmi novada dzīvē vairs neatguva.
Pils celta sena kuršu pilskalna tuvumā un pārņēmusi no tā arī Aizputes vārdu – tāpat, kā otrā upes krastā bijusī bīskapa pils1.
Saskaņā ar Helmsa hronikas (Jirgena Helmsa hronikas, sarakstīta 17. gs. pirmajā pusē) datiem, tās būvniecību 1249. gadā uzsāk ordeņmestrs Dītrihs fon Greningens. Tomēr rakstītajos avotos tā pirmoreiz pieminēta 1341. gadā2. Tādēļ pētniekus māc šaubas par Helmsa hroniku un viņi vairāk sliecas pieņemt variantu par to, ka pils celtniecība varētu būt uzsākta 13. gs beigās vai pēdējā ceturksnī, nevis minētajā 1249. gadā. Pils celšana varēja būt uzsākta pēc lielās kuršu sacelšanās apspiešanas (parasti to datē ar 1276. gadu). Ordeņa Aizputes pilsnovada zemes atradās Tebras kreisajā krastā. Pa upes vidu gāja robeža ar Kurzemes bīskapijas zemēm., kas atradās Tebras labajā krastā3.
14. gs Aizputes ordeņa pils vārds vairākkārt sastopams rakstītajos avotos. 1341. gadā Aizputes pils muiža nodevusi Kuldīgas komturam 13 lastu un 3 pūrus rudzu graudu. Kā ordeņa pils tā minēta arī 1397. un 1430. gada dokumentos.…