Aizdevuma līguma ekonomiskā nozīme izpaužas vispirmām kārtām naudas vai atvieglojumu lietu iegūšanā parādnieku neatliekamu vajadzību apmierināšanā. Aizņemtu resursu izmantošana ir sevišķi izplatīta, aizņēmējam uzsākot uzņēmējdarbību, kā arī to paplašinot, sākot būvniecību vai remontdarbus, bet tā var būt saistīta arī ar naudas nepieciešamību parastām sadzīves vajadzībām ( kā, piemēram, manā konkrētajā aizdevuma līguma variantā).
No aizdevēja puses , aizdevuma līguma ekonomiskā nozīme izpaužas brīvā kapitāla iesaistīšana apritē, gūstot ienākumu procentu vidū.
Aizdevuma attiecības vispārējā veidā regulē Civillikums. Taču aizdevuma attiecības, kurās vismaz viena puse ir banka vai cita kredītiestāde, pakļaujas speciālu likumu regulējumam. No speciāliem likumiem pirmām kārtām minams Kredītiestāžu likums.
Kredītvienošanās vai kredītlīgums pēc ekonomiskās dabas balstās uz noteikumiem par aizdevumu. Taču kreditēšanas attiecības īpašu nozīmi iegūst vienošanās par aizdevuma izsniegšanu nākotnē, par kredīta piešķiršanu 1935,pantam, un tāpēc kredītvienošanās (līgums) ir konsensuāls līgums, kas ietver aizdevuma izsniegšanu. Turpretim atsevišķs līgums ir reāllīgums.
Tirgus ekonomikā nevar kategoriski aizliegtne aizdevuma došanu, ne ņemšanu, taču, lai mazinātu krāpšanu un citādu ļaunprātīgu iespējas, valsts ierobežo aizdevumu rakstura darījumu sistemātisku ārpus kredītiestādēm.
Aizdevumu saņemšanu, izlaižot publiskā piedāvājumā emisijas vērtspapīrus, regulē likums “Par vērtspapīriem”.…