Atjaunotā un ar 1992. g. 1. martu spēkā stājušos 1937. g. Civillikuma vienu no galvenajām daļām veido normas par tiesisku darījumu, par līgumu kā tādu, par pušu līgumiskajām tiesībām un pienākumiem dažādu tiesisku darījumu slēgšanas gadījumā, kā arī līgumu noslēgšanas kārtību un izpildi, atbildību tiesību pārkāpumu gadījumos. Latvijas Republikas Civillikuma Saistību tiesības ir galvenais likums, kas regulē šīs attiecības starp pusēm, kuras vēlas vai jau ir noslēgušas kādu darījumu.
Ekonomikas attīstība Latvijā ir cieši un neatraujami saistīta ar uzņēmējdarbības attīstību. Savukārt uzņēmējdarbība var attīstīties tikai uz tiesisku darījumu pamata.
Līgums ir viens no visvairāk izplatītajiem civilo tiesību un pienākumu rašanās pamatiem. Tas ir līgumslēdzēju personu gribas izpausmju kopsalikums, kā to rāda arī līguma latīniskais apzīmējums - Contractus (lat. Contrahere - savilkt kopā, noslēgt, nokārtot.).
Studiju darba mērķis ir apskatīt sīkāk aizdevuma līguma noslēgšanu, tā pastiprinošās saistības un izpildes nosacījumus, saskaņā ar LR Civillikuma ceturtās daļas, Saistību tiesības noteiktajā kārtībā.
Līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kuru mērķis ir nodibināt saistību tiesību.
Nodibinot savā starpā šīs saistību tiesības, vienai personai - dalībniekam rodas pienākums izdarīt par labu otrai personai zināmu darbību, kam ir mantiska vērtība. Citā gadījumā arī otrai pusei rodas pienākums - samaksas izdarīšana vai kādas citas darbības izpildīšana. Saistību tiesības ir pamats pušu tiesību un pienākumu - konkrētu nolīgtu darbību - pildīšanai. Saistītās puses līgumā tiek sauktas par parādnieku un kreditoru, atkarībā no viņu izpildāmās darbības rakstura. Vārds "saistība" jau norāda uz to, ka zināmas personas uz norunas pamata tiek savā starpā saistītas ar zināmiem, norunātiem noteikumiem vai ar kādu apsolījumu.…
