Aizdevuma atmaksa

Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma (turpmāk tekstā Civillikums) 1934.p. „Ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma aizvietojamu lietu nodošana īpašumā ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietas.” Saskaņā ar Civillikuma 1444.pantu, līguma puses savu gribu izsaka bez maldības, viltus vai spaidiem. Romiešu tiesību termins, kurš vēl aizvien tiek izmantots, solvendi – apzīmē vienpusēju līguma pamatu – „Uzņemos saistības, lai dzēstu esošo”. Uz šī pamata balstās arī aizdevuma līgums.
“Ja aizdevumu izsniedz kredītiestāde, tad ne vienm, tad ne vienmēr ir nepieciešama naudas zīmju nodosana. Aizdodamās summas uzskatāmas par saņemtu arī tad, kad tā ieskaitīta aizņēmēja kontā. Ja aizņēmējam atvērts aizdevuma konts (kredītlīnija), tad par aizdotām uzskatāmas tās summas, ar kurām rīkojas aizņēmējs.”1
Tā kā arvien populārāka kļūst tendence „dzīvot uz parāda”, tad pirmām kārtām noskaidrošu, kas var būt par aizdevēju un, kas par aizņēmēju. Kā arī savā darbā mēģināšu analizēt aizdevuma līgumus un līgumos iekļautos aizdevuma atmaksas nosacījumus, kā notiek aizdevuma atmaksa, kādas tiesiskās attiecības rodas noslēdzot līgumu.…