2001.gada 10.decembrī Lubānas pilsētas bāriņtiesa izskatīja jautājumu par aizbildnības pārtraukšanu, jo to lūdz Madonas rajona policijas pārvalde. Bāriņtiesa nolēma pārtraukt aizbildniecību uz izmeklēšanas laiku. Aizbilstamā, ar aizbildnes atļauju, uz izmeklēšanas laiku dzīvoja pie radinieces Ošupes pagastā.
2002.gada 11.februārī Madonas RPP izziņas speciāliste izskatīja materiālu un pieņēma lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu, jo nav noticis noziedzīgs nodarījums.
2002.gada 13.februārī Lubānas bāriņtiesa konstatēja, ka no Madonas rajona policijas pārvaldes ir saņemts lēmums par atteikšanos ierosināt krimināllietu pret Lubānā dzīvojošo pilsoni, kuram uz izmeklēšanas laiku tika pārtraukta aizbildnība uz aizbildni sakarā ar to, ka aizbildnis seksuāli izmanto savu aizbilstamo. Lubānas bāriņtiesa nolēma atjaunot par aizbildni Lubānā dzīvojošo pilsoni. (skatīt pielikumu).
Šajā situācijā man grūti būtu pieņemt lēmumu, jo par aizbildni var būt tikai viena persona, t.i., šajā situācijā bāriņtiesai jāskatās, vai par aizbildni nepilngadīgajai ir iecelta šajā ģimenē māte vai tēvs. Autore uzskata, ja par aizbildni ir nozīmēts tēvs, tad viņam varētu atņemt aizbildņa tiesības, ja būtu konstatēts noziedzīgs nodarījums. Ja par aizbildni būtu nozīmēta māte, tad no viņas var bāriņtiesa prasīt atbildēt par to, kāpēc aizbilstamā no jūlija mēneša nedzīvo viņas ģimenē, kāpēc viņa neinteresējas par savu aizbilstamo. Te atkal parādās problēma, ka aizbildnim valsts maksā par aizbildņa pienākumu pildīšanu, bet reāli aizbildnis savus pienākumus nepilda. Likumdošanā būtu jāievieš normas, kas nosaka sankcijas, ja aizbildnis nepilda savus pienākumus…