Aizbildnība un aizgādnība

Aizgādnība pār promesošo un pazudušo mantu
No savas pastāvīgās dzīvesvietas aizgājušā tiesības, ja viņš nav atstājis pilnvarotu per-sonu var pārstāvēt nepilnvarots lietvedis. Ja tāda nepilnvarota lietveža nav vai ja neuzdotā lietvedība nav pieļaujama, bet tiesību pārstāvība attiecīgajā gadījumā tomēr ir nepieciešama, tad tai tiesai, kurai aizgājušais pirms savas dzīvesvietas atstāšanas bijis personiski pakļauts, ir tiesība un pienākums nodibināt aizgādnību. Aizgādnim, kurš pieskata un apsargā promesošā mantu nav tiesību iejaukties pārējās lietās, izņemot atsevišķus spiedīgus gadījumus. Aizgādnim par promesošās personas mantu jāsastāda saraksts un ik gadu jānodod bāriņtiesai norēķins. Aizgādnība pār promesošā mantu beidzas ja:
• Promesošais atgriežas savā dzīvesvietā vai ziņo par sevi un dod norīkojumus par savas mantas pārvaldību;
• Ir apstiprinājums par promesošās personas nāvi;
• Tiesa izsludina viņu par mirušu.
Ja saņemtas drošas ziņas par promesošā nāvi, tad viņa manta pakļauta vispārējiem no-teikumiem par mantošanu un nododama pēc saraksta un norēķina personai, kas nāves brīdī, bijis tuvākais mantinieks. Pazudušo tiesa izsludina par mirušu pēc ieinteresētu personu, bet, ja tādu nav, – pēc viņa mantas aizgādņa vai prokurora lūguma, kuru var iesniegt, tiklīdz notecē-juši desmit gadi no tā gada beigām, kad par pazudušo saņemtas pēdējās ziņas. Ja pazudušais, kad saņemtas pēdējās ziņas par viņu, bijis sasniedzis septiņdesmit gadu vecumu, tad jau pēc pieciem gadiem no šo ziņu saņemšanas var lūgt izsludināt viņu par mirušu.
…