Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:404375
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.10.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    4
1.  Aitkopības vēsture    5
2.  Aitu bioloģiskās īpatnības    5
3.  Audzēsim aitas    5
4.  Aitu produktivitāte un ēdināšanas pamatnosacījumi    6
5.  Aitu ēdienkarte    7
6.  Aitas nav izvēlīgas    9
7.  Katrā posmā sava barība    10
8.  Jēru ēdināšana    12
9.  Jēru nobarošana gaļai    13
10.  Vaislas teķu ēdināšana un turēšana    14
11.  Aitu barošana ziemā    14
12.  Ganības ienesīgai aitkopībai    16
12.1.  Ganību izmantošana    17
  Secinājumi    18
  Izmantotā literatūra    19
Darba fragmentsAizvērt

Kursa darba uzdevums sameklēt un apkopot informāciju par pareizu aitu (aitu, jēru, teķu) ēdināšanu un tās nozīmi produkcijas iegūšanai. Kā arī, protams, pareiza ēdināšana ir viens no dzīvnieku labturības nosacījumiem.
1. Aitkopības vēsture
Aitkopība Latvijā ir viena no senākajām nozarēm, kas sevišķi bija attīstījusies Vidzemes augstienē, kurš izceļas ar savu pauguraino reljefu. Aitkopības uzdevums bija apgādāt Latvijas iedzīvotājus ar labas kvalitātes aitu, galvenokārt, jēru gaļu, kā arī nodrošināt iedzīvotājus un rūpniecību ar labas kvalitātes vilnu un kažokādu rūpniecībai - ādas.
Latvijas teritorijā sāka attīstīties 9.-12. gs. Šajā laikā Latvijā bija rupjvilnas ziemeļu īsastu aitas. 19. gs. Vidzemē tika ievestas smalkvilnas aitas no Spānijas. Ap 1840. gadu Kurzemē un Vidzemē reģistrēts šo aitu rekordskaits ~ 101 tūkst. Pēc tam smalkvilnas aitu skaits strauji samazinājās, jo krasi pieauga piena produktu un graudu cenas salīdzinājumā ar aitkopības produkcijas cenām. Turklāt šīs aitas nebija piemērotas Latvijas klimatam un garajam ziemas periodam. Vienlaikus ar smalkvilnas aitām, īpaši 20. gs. sākumā, Latvijas teritorijā audzēja un izmantoja arī ātraudzīgās – vilnas aitu šķirnes: Sautdaunas, Leisteres, Oksfordšīras, Šropšīras un Hempšīras. [10]
2. Aitu bioloģiskās īpatnības
Svarīgākā un raksturīgākā aitu īpašība ir milzīgas pielāgošanās spējas visdažādākajiem apstākļiem, tāpēc ir bijis iespējams izveidot daudzās aitu šķirnes, kas piemērotas turēšanai gan intensīvas lauksaimniecības apstākļos, gan stepju, pustuksnešu, tuksnešu un kalnu apvidos.
Neskatoties uz lielajām pielāgošanās spējām, noteiktiem klimatiskajiem un ēdināšanas apstākļiem, izveidoto šķirņu aitas spēj sekmīgi ražot produkciju tikai piemērotos apstākļos.
Aitu gremošanas orgāni ir labi piemēroti rupjās un sulīgās barības izmantošanai. Aitu zarnu garums 25-30 reizes pārsniedz ķermeņa garumu (govīm tās ir tikai 20 reizes garākas). Aitām bioloģiskais mūža garums ir 12-14 gadi, saimnieciskais mūža garums 6-8 gadi. Auglība – no 100 aitu mātēm vidēji 120-150 jēri. [10]
3. Audzēsim aitas
Aitu skaits Latvijā ir strauji samazinājies. 1939. gadā to bija 1468 tūkst., 1990. gadā 164 tūkst., 1999. gadā jau tikai 27 tūkst. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties