-
Aitu ēdināšana Latvijā
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 4 | |
1. | Aitkopības vēsture | 5 |
2. | Aitu bioloģiskās īpatnības | 5 |
3. | Audzēsim aitas | 5 |
4. | Aitu produktivitāte un ēdināšanas pamatnosacījumi | 6 |
5. | Aitu ēdienkarte | 7 |
6. | Aitas nav izvēlīgas | 9 |
7. | Katrā posmā sava barība | 10 |
8. | Jēru ēdināšana | 12 |
9. | Jēru nobarošana gaļai | 13 |
10. | Vaislas teķu ēdināšana un turēšana | 14 |
11. | Aitu barošana ziemā | 14 |
12. | Ganības ienesīgai aitkopībai | 16 |
12.1. | Ganību izmantošana | 17 |
Secinājumi | 18 | |
Izmantotā literatūra | 19 |
Kursa darba uzdevums sameklēt un apkopot informāciju par pareizu aitu (aitu, jēru, teķu) ēdināšanu un tās nozīmi produkcijas iegūšanai. Kā arī, protams, pareiza ēdināšana ir viens no dzīvnieku labturības nosacījumiem.
1. Aitkopības vēsture
Aitkopība Latvijā ir viena no senākajām nozarēm, kas sevišķi bija attīstījusies Vidzemes augstienē, kurš izceļas ar savu pauguraino reljefu. Aitkopības uzdevums bija apgādāt Latvijas iedzīvotājus ar labas kvalitātes aitu, galvenokārt, jēru gaļu, kā arī nodrošināt iedzīvotājus un rūpniecību ar labas kvalitātes vilnu un kažokādu rūpniecībai - ādas.
Latvijas teritorijā sāka attīstīties 9.-12. gs. Šajā laikā Latvijā bija rupjvilnas ziemeļu īsastu aitas. 19. gs. Vidzemē tika ievestas smalkvilnas aitas no Spānijas. Ap 1840. gadu Kurzemē un Vidzemē reģistrēts šo aitu rekordskaits ~ 101 tūkst. Pēc tam smalkvilnas aitu skaits strauji samazinājās, jo krasi pieauga piena produktu un graudu cenas salīdzinājumā ar aitkopības produkcijas cenām. Turklāt šīs aitas nebija piemērotas Latvijas klimatam un garajam ziemas periodam. Vienlaikus ar smalkvilnas aitām, īpaši 20. gs. sākumā, Latvijas teritorijā audzēja un izmantoja arī ātraudzīgās – vilnas aitu šķirnes: Sautdaunas, Leisteres, Oksfordšīras, Šropšīras un Hempšīras. [10]
2. Aitu bioloģiskās īpatnības
Svarīgākā un raksturīgākā aitu īpašība ir milzīgas pielāgošanās spējas visdažādākajiem apstākļiem, tāpēc ir bijis iespējams izveidot daudzās aitu šķirnes, kas piemērotas turēšanai gan intensīvas lauksaimniecības apstākļos, gan stepju, pustuksnešu, tuksnešu un kalnu apvidos.
Neskatoties uz lielajām pielāgošanās spējām, noteiktiem klimatiskajiem un ēdināšanas apstākļiem, izveidoto šķirņu aitas spēj sekmīgi ražot produkciju tikai piemērotos apstākļos.
Aitu gremošanas orgāni ir labi piemēroti rupjās un sulīgās barības izmantošanai. Aitu zarnu garums 25-30 reizes pārsniedz ķermeņa garumu (govīm tās ir tikai 20 reizes garākas). Aitām bioloģiskais mūža garums ir 12-14 gadi, saimnieciskais mūža garums 6-8 gadi. Auglība – no 100 aitu mātēm vidēji 120-150 jēri. [10]
3. Audzēsim aitas
Aitu skaits Latvijā ir strauji samazinājies. 1939. gadā to bija 1468 tūkst., 1990. gadā 164 tūkst., 1999. gadā jau tikai 27 tūkst. …
Kursa darba mērķis iepazīties un apgūt informāciju par aitu ēdināšanu, piemērotākajiem barības līdzekļiem, normām un barošanas kārtību un pareizību. Es uzskatu, ka katram, kam mājās ir kaut vai viena aitiņa ir vērts zināt šādu informāciju par aitu ēdināšanu, jo bieži ir gadījumi, ka tieši aitas netiek pareizi barotas un tas ir par iemeslu kāpēc cilvēki tās tur ar vien mazāk.
- Aitu ēdināšana Latvijā
- Latvijas mežu degradācija
- Mežsaimniecības attīstība Latvijā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Mežsaimniecības attīstība Latvijā
Referāts augstskolai21
-
Latvijas mežu degradācija
Referāts augstskolai17
-
Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs
Referāts augstskolai29
-
Bruņurupuču ēdināšana
Referāts augstskolai9
-
Holšteinas melnraibo un Latvijas brūno šķirņu govju produktivitātes salīdzinājums SIA "Rūsas"
Referāts augstskolai21