AIDS
AIDS jeb iegūtā imūndeficīta sindroms ir organisma novājināts stāvoklis, kad cilvēks zaudē pretestības spējas, saslimst ar dažādām slimībām un aiziet bojā. AIDS izraisa HIV jeb CIV - cilvēka imūndeficīta vīruss. Zinātnieki HIV raksturo šādi:”HIV ir ēdamkarote olbaltuma, kas sajaukta ar nedaudz cukura, taukiem un nukleīnskābēm un sadalīta pa asinīm 20 milj. cilvēku. Tas nav nekas vairāk par elektromikroskopiska lieluma tauku lodītēm ar olbaltuma graudiņiem apkārt, tā ir nedzīva organiska matērija. HIV ir inde, kas vairojas.” HIV iekļūst organismā, pakāpeniski sagrauj cilvēka imūnsistēmu. Imunitāte ir organisma aizsargspēju kopums, kas vērsts uz parazītu, svešu šūnu, to skaitā arī audzēja šūnu, un vielu iznīcināšanu un izvadīšanu no organisma. Imunitātes reakcijās piedalās - kaulu smadzenes, aizkrūts dziedzeris, liesa, asins šūnas - makrofāgi, T un B limfocīti u.c. HIV, nokļūstot cilvēka organismā, piesaistās pie īpašiem veidojumiem, kas atrodas uz limfocīta, tad iespiežas tā iekšienē, iekļaujas šūnas ģenētiskajā aparātā un liek producēt vīrusa daļiņas, kamēr šūna iet bojā. Atkal jaunie vīrusi iedragā jaunas šūnas un tā joprojām. Līdz tam brīdim, kad limfocītu daudzums būs samazinājies tik lielā mērā, ka iestāsies imūndeficīts, var paiet no 2-14 gadiem. Tad iestājas HIV vīrusa pēdējā stadija - AIDS. Cilvēka ķermenis ir tik nespējīgs, ka nespēj atraidīt pat visniecīgāko infekciju. Vairumā ar AIDS saistīto nāves gadījumu izraisījušās tādas slimības kā plaušu iekaisums, Kapoši sarkoma, limfoma un plaušu tuberkoloze. Lielākoties šīs slimības izraisa cēloņi, ko vesela imūnsistāma ik dienas spēj atraidīt. Ne pa velti AIDS sauc par 20.gs. mēri. No HIV vīrusa atbrīvoties nevar un AIDS izārstēt arī navar, bet no tā var vienīgi izvairīties.
AIDS VĒSTURE
1981.g. jūnijā ASV iknedēļas izdevums “Saslimstības un mirstības vēstnesis” paziņoja par jaunu slimību. Salīdzinot vairāku ārstu sniegtos datus, saslimstības kontroles centrs bija konstatējis, ka starp jauniem, agrāk veseliem vīriešiem homoseksuālistiem parādījušies plaušu karsoņa gadījumi, kuri nepakļaujas ārstēšanai. Nākamajos vēstneša numuros tika ziņots, ka tajā pašā homosesuālistu grupā konstatēta paaugstināta saslimšana ar Kapoši sarkomu - limfātisko asinsvadu audzēju. Tā kā saslimuši bija vienīgi homoseksuālisti vīrieši, slimības parādīšanos no sākuma skaidroja ar viņu dzīvesveidu. Ārsti visai drīz atklāja, ka jaunās homoseksuālistu slimības pamatā ir organisma imūnsistēmas bojājums - iegūtais imūndeficīts. Iesākumā imūnnepietiekamības (aizsardzības sistēmas izjaukšanas) fenomenu mēģināja skaidrot ar vīriešu homosesuālistu seksuālās uzvedības īpatnībām. Neapstrīdami tika pierādīts, ka taisnajā zarnā ievadītā sperma nomāc imunitāti. Taču pagājušo gadsimtu laikā homosesuālistiem šādas slimības nebija. Baznīcas aprindas uzskatīja slimību kā taisnīgu sodu par pretdabisku uzvedību un noskaņoja sabiedrisko domu pret homoseksuālistiem. Kamēr mediķi diskutēja par imūndeficīta attīstības cēloņiem, parādījās arvien jauni un jauni ziņojumi par saslimšanas gadījumiem. Kad saslima pirmie vīrieši, kuriem nebija homoseskuālo intīmo kontaktu, šī teorija sagrīļojās.
1982.g.jūlijā jaunatklātā slimība tiek konstatēta hemofīlijas (iedzimta asinskaite, kuru izraisa noteiktas substances trūkums asinīs) slimniekiem. Tā kā ar hemofīlju slimo tikai vīrieši, zinātnieki joprojām bija pārliecināti, ka runa ir par tīri vīriešu slimību. Taču itin drīz starp slimniekiem parādījās arī sievietes narkomānes, tātad intravenozo narkotiku lietotāji. Daži AIDS rašanos šajā gadījumā mēģināja izskaidrot ar narkotiku nomācošo iedarbību uz imunitāti. Izrādījās, ka narkotiku izraisītā imūndepresija nav līdzīga imunitātes samazināšanai, kas bija raksturīga slimniekiem. Epidemilogi pievērsa uzmanību sakarībām dažādās slimnieku grupās.
…
