Cilvēka organismam ir aizsargsistēmas, kas palīdz cīnīties ar slimībām. Viena no tām ir imūnsistēma, kas karo ar organismā iekļuvušajiem slimību izraisītājiem. Cilvēka imūndeficīta vīruss HIV, kas izraisa saslimšanu AIDS, pasaulē pazīstams jau vairāk nekā 20 gadus. Tas iznīcina imūnsistēmu un organisms kļūst pilnīgi neaizsargāts. Pēc UNAIDS datiem, pasaulē patlaban ir 37,2 miljoni inficēto vecumā no 15 līdz 49 gadiem. Latvijā HIV infekcijas un AIDS saslimšanas tiek reģistrētas kopš 1987. gada, bet joprojām cilvēki uzskata, ka šī slimība uz viņiem neattiecas un nosoda gan profilakses pasākumus, gan pašus inficētos. Kāda ir dzīve ar šo briesmīgo diagnozi un kādi drošības pasākumi jāievēro, lai nesaslimtu?
AIDS izcelsme.
Par HIV infekcijas sākumu pasaulē uzskata laika periodu no 1980. līdz 1984. gadam. Kopš tā laika inficējušies jau 40 miljoni cilvēku visā pasaulē. Par HIV vīrusa izcelsmes vietu tiek uzskatīts Āfrikas kontinenta Subsahāras rajons, kur šī infekcija sāka izplatīties jau 20. gadsimta septiņdesmito gadu sākumā. Tieši tur pašlaik dzīvo 71% visas pasaules inficēto cilvēku. Āfrikas kontinentā 25 miljoni cilvēku ir inficēti ar HIV, un no tiem vairāk kā 1 miljons ir bērni.
Rietumeiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā HIV infekcija sāka izplatīties divdesmitā gadsimta septiņdesmito gadu otrajā pusē, bet Latīņamerikā astoņdesmito gadu sākumā, galvenokārt, starp homoseksuāliem un biseksuāliem vīriešiem un narkomāniem. Tajā pašā laikā infekcija sāka izplatīties arī Āzijā. Austrumeiropā un Centrālajā Eiropā infekcija sāka izplatīties astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā, galvenokārt homoseksuālu dzimumaktu ceļā. Eksplozīvi HIV uzliesmojumi narkomānu vidū sākās 1995.-1996. gadā Ukrainā, Krievijā, Baltkrievijā, un gadu vēlāk arī Baltijā.
1981. gadā saslimšanai deva nosaukumu AIDS jeb iegūtais imūndeficīta sindroms. Tas ir slimību komplekss, kas attīstās HIV infekcijas beigu stadijā. HIV izraisa hronisku, lēni progresējošu infekciju, kuras beigu stadijā attīstās AIDS.
HIV vīrusa pirmcēlonis ir pumas, kuras pārnēsājušas līdzīgus vīrusus, kaut arī pašas ar tām nav slimojušas. Zinātniskie pētījumi liecina, ka HIV jeb cilvēka imūndeficīta vīruss radies no pērtiķu imūndeficīta vīrusiem, un Āfrikas pamatiedzīvotāji inficējās ar pērtiķu asinīm, tos medījot un lietojot pārtikā to gaļu. Attīstoties tūrismam, globalizācijai, prostitūcijai un intravenozo narkotiku lietošanai, infekcija strauji izplatījās visas pasaules mērogā.
1984. gadā HIV diagnostikā ieviesa HIV antivielu noteikšanas testu ELISA, kā arī precīzāku testu diagnozes apstiprināšanai gadījumā, ja testa rezultāti bijuši pozitīvi, Western Blott.
Līdzīgi citiem vīrusiem, arī HIV ir parazitāra daba – tas dzīvo un vairojas tikai dzīva organisma saimniekšūnās. HIV saimniekšūnas ir cilvēka baltie asinsķermenīši – T4 limfocīti, makrofāgi, kas cīnās ar dažādu slimību izraisītājiem. Uz saimniekšunu apvalka atrodas CD4 receptori, ar kuru palīdzību vīruss iekļūst šūnā. HIV vairojoties un iznīcinot T limfocītus, lēni un neatgriezeniski iznīcina organisma pretošanās spējas dažādām baktēriju, sēnīšu, vīrusu izraisītām infekcijām un audzējiem.
Ierosinātāju avoti un pārnešana.
…
