Pēc E. Ēriksona, agrīnais briedums personībai iestājas 20 – 24 gados. Šajā stadijā Ego krīze vērsta uz intimitātes attīstību vai arī izolāciju.
Agrīnā brieduma attīstību nosaka iepriekšējo vecumposmu attīstība, ka lojalitāte, kompromiss un uzupurēšanās savstarpējās attiecībās.
Ir izteiktas draudzības un mīlestības vajadzības.
Agrīnajā briedumā attīstās tikumiskās un estētiskās jūtas, stabilizējas raksturs, ir apgūtas sociālās funkcijas.
Cilvēks šajā vecumā tiecas pēc ideāla, pēc vēlēšanās pārveidot pasauli, pēc dzīves jēgas meklēšanas.
Cilvēku raksturo centieni virzīties uz augstu kvalifikāciju, apgūt zināšanas un prasmes, iesaistīties sabiedriskajā darbībā, izklaidēties.
Agrīnā briedumā ir spēcīga ietekme gan no sabiedrības, gan no vecāku puses. Lēmumus bieži vien cilvēks pieņem nevis autonomi, bet vadoties no sabiedrībā pieņemtiem stereotipiem un normām.
Problēmas veidojas, kad cilvēks vairs nespēj būt harmonijā ar sevi un apkārtējo vidi. Sekas var izpausties kā agresīva uzvedība vai depresīvs garastāvoklis, frustrācija.
20 līdz 24 gadu vecumā cilvēka neadekvātā Ego, identitātes realizācija var būt saistīta ar kategorisma, nihilisma, vilšanās, apātijas izpausmēm.
Nelabvēlīgajiem apstākļiem pastiprinoties, var attīstīties dažādas neirozes – depresīvie sindromi, psihozes.…