Viduslaiku periodizācija
1. AGRIE VIDUSLAIKI [NO 5. –11. GS.].
Tas ir laika periods, kad izveidojās viduslaiku Eiropa. Saplūstot barbaru un antīkās pasaules elementiem ar kristietību, izveidojās un nostabilizējās viduslaikiem raksturīgās politiskās un sabiedriskās dzīves struktūras un formas.
2. ATTĪSTĪTIE JEB ZIEDOŠIE VIDUSLAIKI. [11./12. – 13. GS.].
Šajā laikā notiek daudz pārmaiņu. To raksturo jaunu paņēmienu pielietojums lauksaimniecībā, līdz ar to attīstās strauji šī nozare, nozīmīgas pārmaiņas notiek arī pilsētu attīstībā. Šis viduslaiku posms ir arī krusta karu, bruņniecības uzplaukuma un pirmo universitāšu dibināšanas laiks.
3. VĒLIE VIDUSLAIKI [13. – 15. GS.]
Tas ir laiks, kad notiek krīze baznīcas dzīvē, tas ir pagrimums, bads, lielais mēris. Bet tas ir arī laiks, kad sāk iespiest grāmatas, rada mehāniskos pulksteņus, tiek iepazīta Amerika [1492. gads], tiek sasniegta arī Indija [1498. gads] utt.
Protams, nav iespējams precīzi datēt viduslaiku sākumu un beigas.
Vēsturnieki ir piedāvājuši vairākus viduslaiku sākuma gada variantus:
375./376. gads – lielās tautas sākuma staigāšanas laiks,
410. gads – Romas krišana vestgotu rokās,
476. gads – pēdējā Romas imperatora gāšana.
Arī viduslaiku beigas ir datētas dažādi, kad:
1492. gads – atklāj Ameriku,
1517. gads – reformācijas sākums.
…