Kas ir personība? Tā ir dinamiska organizācija individuālās psihofiziskās sistēmas ietvaros, kas nosaka tai raksturīgo uzvedību un domāšanu. Psiholoģijā par personību visbiežāk tiek uzskatīts jebkurš cilvēks, kas spēj apzināti vadīt savu darbību un kontrolēt savu rīcību.
Risinot jautājumu, cik un kādas psihiskās īpašības nosaka indivīda personību, pasaules psiholoģijā nosacīti var izdalīt divus etapus. Pirmo etapu var nosacīti nosaukt par “kolekcionējošo”. Apmēram no 19.gs. beigām zinātnieki mēģinājuši noskaidrot to psihisko īpašību daudzumu, kas raksturo personību. Šis etaps ilga apmēram līdz 50. gadiem. Sākot ar 50. gadu vidu personības psiholoģiskajos pētījumos sāk iezīmēties otrs etaps, kam raksturīga strukturālā pieeja. Šīs pieejas būtība ir tā, ka zinātnieki, analizējot visdažādākās psihiskās īpašības, apvienoja tās apakšstruktūrās, t.i., izdalīja galvenās un otršķirīgās (atkarīgās) īpašības un apvienoja tās blokos. Šo darbu veica dažādu valstu zinātnieki, taču vienotu struktūrmodeli izstrādāt neizdevās. Vēl šobaltdien pasaules psiholoģijā var atrast ap 200 personības struktūrmodeļu.
Cilvēks, cilvēka personība kā pētījumu objekts ir tik sarežģīta, ka vienam pētniekam vai pētnieku grupai ir neiespējami aptvert visu personības psihisko daudzveidību. Katra personības teorija ietver sevī priekšstatus par personības struktūru, motivāciju un attīstību.…