Savā bakalaura darbā es vēlos izpētīt agresijas un depresijas mijsakarību. Jo šajā pārmaiņu laikā depresija ir ļoti aktuāla tēma un tāda droši vien arī būs nākotnē. Tēma – depresija pēdējā laikā tiek aplūkota arvien plašāk un vairāk par to tiek runāts.
Arī agresija viennozīmīgi uzskatāma par aktuālu tēmu mūsdienu sabiedrībā gan gados vecākiem cilvēkiem, gan jauniešiem, gan bērniem. Mēs visi vēlamies dzīvē kļūt veiksmīgi uzvarētāji, tādēļ valda uzskats, ka tam, kurš grib uzvarēt, noteikti vajag cīnīties. Daudziem jo daudziem dzīve – tā ir izmisīga cīņa! (Kalme)[10., 124.]
Mūsdienās sabiedrībā viss strauji mainās un ik dienas mēs sastopamies ar spriedzi, agresiju, frustrāciju, trauksmi un depresiju. Šāda veida „sajūtu miksli” ir grūti izturēt pat pieaugušam cilvēkam. Arī šobrīd 21. gs. pasaulē notiek kara darbība, noziedzības līmenis ir augsts. Agresivitātes cēloņi meklējami negatīvajā sociālajā vidē, kur subjekts apgūst antisociālas uzvedības normas.
Termins „agresija” šobrīd tiek lietots ļoti plašā nozīmē. Grūti iedomāties kādu preses izdevumu vai televīzijas (radio) pārraidi, kur nebūtu ziņas par terora aktiem, vardarbīgu rīcību vai agresivitāti.
Ar dažādu nokrāsu agresivitāti ik uz soļa – naids, nekaunība, augstprātība, greizsirdība, skaudība, skopums. Ja agresīvi noskaņots cilvēks cīniņā tomēr zaudē, tas savu agresivitāti vērš uz iekšieni – rezultāts ir tik izplatītās kuņģa čūlas, aizkuņģa dziedzeru iekaisumi, kā arī sirds un asinsvadu slimības.
Pamatīgi izanalizējot agresīva cilvēka būtību, tajā var saskatīt nedrošības, baiļu, pesimisma sēklas un asnus, kā arī mazvērtības kompleksus. Agresīvs cilvēks ar savu rīcību pārspīlē sava rakstura sliktos aspektus, uzskatot, ka tikai ar agresivitāti var iebiedēt citus un sasniegt savu mērķi.[10.,125.]
Tikai mūsu gadsimtā šīs problēmas – agresija un depresija – kļuva par zinātniskā pētījuma objektu, tāpēc vēl nav atrastas visas atbildes uz jautājumiem, kas saistītas ar agresiju un depresiju, tomēr šobrīd mēs zinām jau diezgan daudz par šīm tēmām.
Kaut arī depresiju pazīst jau no romiešu laikiem, kad šo slimību apzīmēja ar vārdiem „taedium vitae” – nogurums no dzīves, mūsdienās gan psiholoģija, gan psihiatrija, gan farmakoloģija un medicīnas zinātne ir gājusi straujiem soļiem uz augšu, tomēr šī slimība sagādā lielas problēmas ne tikai šīs slimības slimniekiem, bet arī ārstiem.…
