Vārds agresija ir cēlies no latīņu vārda "aggredī, agress", kas tulkojumā nozīmē "uzbrukt". [2]
Literatūrā atradu vairākus agresijas definējumus.
Berkovics (Berkowitz) savā grāmatā "Aggression" dod šādu definiciju : "Agresija - uzvedība, kuras mērķis ir ievainot kādu objektu" [8, 3. lpp].
Agresija ir uzvedība, kuras mērķa reakcija ir tās personas ievainošana, pret kuru tā ir vērsta. [6]
Agresija ir jebkura mērķtiecīga uzvedība, kuras rezultāts ir kādas personas vai dzīvnieka fiziska vai garīga ievainošana vai īpašuma sabojāšana vai iznīcināšana. [15]
Agresija - mērķtiecīga jebkāda veida kaitēšana citiem. [16]
Agresija ir uzvedība ar nolūku izraisīt sāpes vai kaitējumu. [7]
Agresiju var definēt kā jebkuru rīcību, kuras mērķis ir ievainot vai nodarīt Ļaunumu, kaitējumu citai dzīvai būtnei (Baron, 1997). Šai definīcijai ir nepieciešami divi precizējumi. Pirmkārt, tā izvirza noteikumu, ka šīs rīcības mērķim ir jābūt ievainojumam vai kaitējumam. Tādējādi nejauši iesist citam ar nūju hokeja spēles laikā nav agresija, kaut arī šīs rīcības sekas var būt ievainojums. Otrkārt, lai rīcību nosauktu par agresiju, tai ir jākaitē citai personai. Rīcību vērstu pret nedzīvu objektu nevar uzskatīt par īstu agresijas aktu.[11]
Agresija ir uzvedība ar mērķi ievainot citu personu (fiziski vai verbāli) vai iznīcināt priekšmetus. Šīs definīcijas uzsvars tiek likts uz mērķi, nodomu. Ja persona nejauši pārpildītā liftā uzkāpj kādam uz kājas un pēc tam atvainojas, to nevar uzskatīt par agresijas aktu. [12]
Redzams, ka dažādu autoru definīcijas būtiski neatšķiras (vienīgā atšķirība ir tā, ka daži autori uzskata, ka agresija var tikt veikta tikai pret dzīvu būtni, bet citi uzskata, ka pastāv arī agresija pret nedzīvu priekšmetu). Apkopojot augstākminētās definīcijas, es nonācu pie slēdziena, ka vislabāk to būtību īsi parāda sekojošā definīcija :
"Agresija - uzvedība ar mērķi kaitēt" [ 13, 455. lpp]
…