-
Agrārā politika
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Darbā lietotie saīsinājumi | 3 | |
Ievads | 4 | |
Agrārās politikas teorētiskais raksturojums | 5 | |
1.1. | Agrārās politikas vēsture | 6 |
1.2. | Agrārās politikas iedalījums | 7 |
1.3. | Agrārā politika tautsaimniecības struktūrpolitikas aspektā | 7 |
1.3.1. | Rūpniecība | 8 |
1.3.2. | Starptautiskais serviss | 9 |
1.3.3. | Lauksaimniecība | 9 |
2. | Agrārās politikas vērtējums | 11 |
2.1. | Situācija Latvijas lauksamniecībā un laukos | 11 |
2.1.1. | Lauksaimniecības vieta tautsaimniecībā | 11 |
2.1.2. | Lauku teritoriju apdzīvotība | 13 |
2.1.3. | Nodarbinātība | 13 |
2.1.4. | Ienākumi | 20 |
2.2. | Latvijas lauksaimniecības nozares attīstības prognozes | 24 |
2.2.1. | Izmantotās analītiskās metodes prognozēm | 24 |
2.2.2. | LAPA modelis | 25 |
2.2.3. | Attīstības prognožu rezultāti līdz 2020.gadam | 27 |
2.3. | Kopējā lauksaimniecības SVID analīze | 30 |
3. | Agrārā politika pēc iestāšanās Eiropas Savienībā | 32 |
4. | Kopējā lauksaimniecības politika | 33 |
4.1. | KLP pirmsākumi | 33 |
4.2. | Kopējās lauksaimniecības politikas ieviešana Latvijā | 34 |
4.2.1. | Reformētās KLP ieviešanas ierobežojošie faktori | 35 |
4.2.2. | KLP scenāriji | 36 |
4.2.3. | Kā KLP reforma ietekmēs Latvijas lauku attīstību | 39 |
5. | Lauksaimniecības un lauku attīstības politikas izstrādes un īstenošanas institūcijas | 40 |
Plāni lauksaimniecības situācijas uzlabošanai | 42 | |
Secinājumi | 44 | |
Izmantotā literatūra | 47 |
Agrārās politikas teorētiskais raksturojums
Kas ir agrārā politika? Zem agrārās politikas jēdziena plašākā nozīmē saprot veidu un līdzekļus ar ko valsts , pašvaldības vai cita politiskā vara, vai arī tās institūcijas ietekmē lauku dzīves attīstību. Lauku dzīvi spēj ietekmēt ne tikai likumīgā valsts vai pašvaldību vara, to dara arī spēcīgas lauku organizācijas, centrālās biedrības, kameras, kooperatīvi, apdrošināšanas sabiedrības vai arodbiedrības, kas ar savu mērķtiecīgo darbību vai politiku iespiežas lauku dzīvē. [7, 13.-14.lpp. ]
Lai izprastu agrārās politikas funkcijas un uzdevumus, ar ko tā spētu kārtot un veidot lauku dzīvi, ir jāzina elementi, vai nozares, ar ko tā nodarbojas.
Agrārā politika ir tautsaimniecības nozare zināmos rāmjos, kas cieši saistīta ar sociālām zinātnēm, izglītību un valsts varas politisko ievirzi.
1.1. Agrārās politikas vēsture
Agrārās politikas vēsture sniedzas atpakaļ gadu simtos līdz laikam, kad radās zemes īpašnieki, rentētāji un valsts vara, kas toreiz koncentrējās zemes valdnieku un līdz ar to lielgruntnieku rokās. Agrārās politikas attīstībā lielu lomu ieņem naudas saimniecības izveidošanās, kas stājās preču maiņas vietā.
Īpaša nozīme agrārai politikai radās pamazām, pieņemoties demokrātiskajām idejām un kustībām. Līdz ar to radās iedzīvotāju vēlētas pašvaldības vai domes, kas spēja noteikt zemes īpašumu pārveidošanu, izmantošanu un tirdzniecību.
Ir dabīgi, ka agrārās politikas pamati meklējami Eiropā, kur ir vecākās, kultūras un attīstības ziņā augstāk stāvošās valstis. Lielu lomu te spēlēja arī Eiropas politiskā attīstība, daudzie karaļi, kas gadu simteņos pārveidoja šī kontinenta politisko, ģeogrāfisko un reizē līdz ar to arī saimniecisko konstelāciju. [7, 15.-16. lpp.]
No Eiropas valstīm Vācija bija pirmā, kas agrāro politiku atdalīja no vispārējās lauksaimniecības ekonomijas, izveidojot par atsevišķu mācību priekšmetu universitātēs, kā arī izlietojot praksē. Tas tā tika darīts uzskatot, ka agrārā politika ir pārāk nozīmīga lauksaimniecības ekonomijas nozarē, lai to vispārinātu kopējos rāmjos.
Nozīmīgu agrārās politikas darbu zemkopju dzīvē izvirzīja lauku organizācijas, kas Eiropā sāka attīstīties 18., 19. un 20. gadu simteņa sākumā. Tās bija labi pazīstamas arī Latvijā, un tām pagājušā gadu simteņa sākumā bija izcili nopelni latviešu lauksaimniecības attīstībā.
Ar 20.gadsimtu lauksaimniecības ekonomija un tās nozare – agrārā politika, ietekmēja visas nozīmīgākās valstis un ar savu darbību veicināja lauku dzīves attīstību.
Agrārā politika ar lauku izauga par lauku socioloģijas un lauksaimniecības iekārtas pārveidošanas zinātni, uz kuras atziņām un pētījumiem balstās ievērojama daļa lauksaimniecības panākumu.
1.2. Agrārās politikas iedalījums
Agrārā politika kā lauksaimniecības ekonomikas zinātņu nozare iedalās praktiskajā un zinātniskajā agrārpolitikā.
Kā vārds norāda, praktiskā agrārā politika tieši saistās ar lauksaimniecības izveidošanu un tās attīstības veicināšanu no valsts attiecīgo iestāžu puses. Šo agrārā politiku veido valstis, pašvaldības, organizācijas, politiskās partijas, lauku apvienības un citi pasākumi, kas veido lauku dzīves norises. Tieši organizāciju darbība ir visnozīmīgākā šajos dzīves apstākļos. Tās bieži kārto un nosaka ikdienas dzīvi un vajadzības gan sociālā, gan arī ekonomiskajā plāksnē. [7, 17.lpp.]
…
Zemes kopšanā un izmantošanā jau kopš pašiem šīs nozares pirmsākumiem ir izvirzījušās divas pamatdarbības: kultivēt augus un audzēt mājlopus. Abas šīs pamatnozares ir savā starpā cieši saistītas un lielos vilcienos nav šķiramas arī mūsdienās. Vēl tagad, runājot par lauksaimniecību, tās galvenās nozares ir un paliek augkopība un lopkopība. Lauksaimniecība joprojām ir tautsaimniecības nozare, kuras attīstībai vairums pasaules valstu velta pastiprinātu uzmanību, neraugoties uz samērā lielajām izmaksām noteiktās lauksaimniecības politikas realizācijā. Jau sen praksē pierādīts, ka zemnieks nespēj pastāvēt bez valsts atbalsta. Diemžēl Latvijas agrārā politika vēl nav pilnībā izstrādāta, tajā daudz neskaidrību un zemūdens akmeņu, kas traucē sekmīgai lauksaimniecības attīstībai. Mana darba tēma ir „Agrārā politika”. Darbā ir ietvertas 5 nodaļas, priekšlikumi un secinājumi par darbu kopumā un 3 pielikumi. Mana darba mērķis bija apskatīt nedaudz agrāro politiku no teorētiskās puses, aprakstīt situāciju Latvijas lauksaimniecībā, un īsi raksturot prognozes kādas ir izteiktas par Latvijas lauksaimniecību līdz 2020.gadam, kā arī novērtēt situāciju kā Eiropas Savienība ietekmē Latvijas lauksaimniecību. Kā savus darba uzdevumus es izvirzīju literatūras savākšanu un apkopošanu par attiecīgo tēmu, vispārīgi aprakstīt agrāro politiku kā tādu un novērtēt situāciju Latvijā. Darba izstrādes lakā problēmas sagādāja lielais apjoms izmantojamās literatūras, jo šī tēma ir ļoti plaša un bija grūti izvēlēties ko tieši darbā ietvert. No visas savāktās informācijas darbā ievietoju, manuprāt, svarīgākās un aktuālākās tēmas un šo brīdi. Lielas grūtības sagādāja aprēķinu veikšana, jo bija grūti izvēlēties kādus un par ko tieši tos veikt. Galvenokārt tika parēķinātas faktiskās vērtības uz procentiem, kuri dod lielāku skaidrību notiekošajā situācijā. Papildus tiem veicu SVID analīzi lauksaimniecībai kopumā un noskaidroju kādi ir tie lielāki draudi un kādas ir iespējas šos draudus novērst.
- Agrārā politika
- Ekonomikās domas vēsture
- Struktūrpolitika
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Inflācijas līmenis un inflācijas samazināšanas politika Latvijā
Referāts augstskolai27
-
Reģionālā ekonomika un politika Latvijā
Referāts augstskolai4
-
Nodokļi. Valsts budžets. Fiskālā politika
Referāts augstskolai21
-
Konkurences politikas analīze Latvijā
Referāts augstskolai29
-
Fiskālā politika
Referāts augstskolai9