Ievads
Bronzas laikmeta aizsākšanās Eiropā (ap 2500. gadu pirms mūsu ēras, laikmets ilga līdz aptuveni 1200. gadam pirms Kristus, protams, ne visos reģionos, turklāt piebilstams, ka vara rūdu Serbijā, Balkānos, Kiprā un citviet ieguva jau ap 4500. gadu) ir nozīmīga ar dažādām inovācijām, kuras cilvēces vēsturē radīja vēl nebijušus pavērsienus, turklāt šajā laikā arī nostiprinājās jau neolītā aizsākušies procesi (neapšaubāmi galvenie – zemkopība un lopkopība). To, protams, veicināja bronzas ienākšana cilvēka dzīvē, kas pēc pirmo bagātnieku rašanās jau neolīta beigās, pateicoties zemkopībai un lopkopībai, izraisīja vēl lielāku sabiedrības noslāņošanos, jo no tās izgatavotie priekšmeti bija kā prestižprece un varas simbols, un tās apstrādātāji sabiedrībā ieguva īpašu cieņu, turklāt bronzas izstrādājumi ļoti daudz izmantoti depozītos.
Paralēli tam arī liela loma bija cēlmetālu – zelta un sudraba – atklāšanai un mākai apstrādāt tos. Līdz ar šiem atklājumiem mainījās ne tikai cilvēku sabiedrība un tās uzskati, bet arī reliģiskā pasaules uztvere, kas gan bija vērojama jau neolītā, un citi aspekti. Šajā referātā pavisam īsi un kodolīgi ir izklāstīts par sabiedrību, saimniecību un kultūru agrajā Bronzas laikmetā Eiropā (2500. – 1600. g. p.m.ē.).
Pāreja no akmens uz bronzu
Tā dēvētā „neolīta revolūcija” (neolīts – no aptuveni 8000. līdz 4500. g. p.m.ē.), kad notika pāreja no savācējsaimniecības uz ražotājsaimniecību – lopkopību un zemkopību, protams, pilnveidojot medību un zvejas prasmi, cieši saistāma arī ar jaunatklāto metālu – alvas un vara sakausējumu (aptuveni 10 procenti alvas, pārējais varš), no kura cilvēks varēja izgatavot jau daudz izturīgākus un daudzveidīgākus darba rīkus un ieročus, jo pirms tam vienīgie izejmateriāli bija akmens, koks, kauls, rags un krams un līdz šim atklātajam sakausējumam - varš. Tiesa gan, bronza ar izturību īpaši nevar izcelties (protams, par varu izturīgāka), taču tās lielā priekšrocība ir tā, ka no bronzas izgatavotās lietas pēc saplīšanas varēja atkal pārkausēt un izgatavot no jauna vai izveidot arī citu priekšmetu, turklāt tā ir tehnoloģiski vieglāk apstrādājam nekā varš (galvenais – zemāka kušanas temperatūra), kā arī bronzai ir lielāka noturība pret koroziju. …
