1 Ievads
Darba tēma: Āgenskalna Valsts ģimnāzijas mācību priekšmeta programmēšanas pamati, realizācija Linux iebūvētās programmēšanas valodas Python vidē.
Darba mērķis: Pētījuma mērķis ir salīdzināt programmēšanas valodas Pascal un Python piedāvātās iespējas. Autores darbā izmanto Turbo Pascal 7.0, kas tiek izmantots Āgenskalna Valsts ģimnāzijā programmēšanas pamatu apguvei. Veikt aptauju un analizēt aptaujas rezultātus. Instalēt Pascal Linux vidē un aprakstīt instalēšanas procesu. Noskaidrot, vai programmēšanas valoda Python skolēniem ir saprotamāka valoda programmēšanas pamatzināšanu apguvei skolā, nekā Pascal.
Darba novitāte: Autores prognozē, ka šis darbs varētu tikt izmantots programmēšanas pamatu apguvei vidusskolās. Darbs ir oriģināls un inovatīvs- šāds pētījums Latvijā tiek veikts pirmo reizi.
Darba uzdevumi:
• salīdzināt programmēšanas valodas Pascal un Python sintaksi;
• noskaidrot, kas ir svarīgākais mācoties programmēšanas valodu;
• instalēt Python Linux operētājsistēmā;
• veikt aptauju un analizēt iegūtos rezultātus;
• veikt pētījumu ar programmēšanas valodu Python.
Hipotēze: Python programmēšanas valoda ir piemērotāka valoda ar ko mācīt skolēnus programmēt, apgūstot skolas pamatkursu, nekā Pascal.
Darbā izmantotās metodes: materiālu analīze, aptauja, aptaujas analīze, pētījums ar Python, pētījuma analīze.
Darba struktūra: darbs sastāv no 30 lappusēm, 21 tabulas (grafikiem), izmantoto informācijas avotu saraksta un pielikuma.
Turbo Pascal un Python sadaļā tiek aprakstīta programmēšanas valodu vēsture un programmēšanas valodu piedāvātās funkcijas.
Valodu salīdzināšana: šajā sadaļā tiek pārrakstītas un salīdzinātas Pascal programmas Python valodā.
Aptaujas rezultāti: sadaļā tiek analizēti aptaujas rezultāti, vērtētas tendences un īpatnības.
Pētījumu rezultāti: šajā sadaļā tiek analizēti pētījumu rezultāti, kas iegūti testējot Āgenskalna |Valsts ģimnāzijas skolēnus.
1. Programmēšanas valoda Pascal
1.1. Programmēšanas valodas Pascal vēsture
1971. gada pirmajā žurnāla „Acta Informatica” numurā tika nopublicēts sākotnējais programmēšanas valodas Pascal apraksts. Tās autors, profesors Niklaus Virts (Niklaus Wirth), kas tajā laikā bija profesors Šveices tehnoloģijas institūtā Eidgenoessische Technische Hochschule (turpmāk tekstā ETH), radīja Pascal, kā vienu no valodas Algol attīstīšanas priekšlikumiem. Valoda Algol pazīstama, kā pirmā augsta līmeņa programmēšanas valoda ar lasāmu, strukturētu un semantiski definētu sintaksi.
Pascal pirmā pieejamā versija parādījās 1973. gadā. Savas lasāmības un loģiskās struktūras dēļ Pascal tajā laikā kļuva par vispiemērotāko valodu programmēšanas apmācībai, kas vairoja šīs valodas popularitāti.
1983. gadā radītā programmatūras izstrādes vide un kompilators Borland Turbo Pascal padarīja šo valodu populāru personālo datoru lietotāju vidū. Turbo Pascal kļuva par vienu no vispopulārākajām programmatūras izstrādes vidēm.
6 Pētijums
Autores 2009. gada janvāra un februāra mēnesī veica pētījumu ar Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotāja Arņa Upenieka apmācamajām klasēm, kas padziļināti apgūst informātiku un iegūst pamatzināšanas programmēšanā, pētījumā piedalījās 54 cilvēki no visām vienpadsmitajām klasēm, kas apgūst programmēšanas pamatus. Pētījums sastāvēja no divām daļām un tika veikts vienas akadēmiskās stundas laikā. Pētījums tika veikts operētājsistēmas Windows Xp, 2000 vidē, kur tika instelēts Python 2.5. Pētījuma laikā autores iepazīstināja vienpadsmito klašu audzēkņus ar dažādām primitīvām Python programmu uzbūves shēmām un lūdza skolēnus secināt, kura valoda- Turbo Pascal vai Python- viņiem šķiet vieglāk saprotama un interesantāka. Kad autores bija iepazīstinājušas skolēnus ar Python sintaksi un semantiku, viņas lūdza uzrakstīt vienu programmu, kurā tika iekļautas tikko apgūtā sintakse- teksta izvade, vērtības piešķiršanas operators (att. 9.1.), matemātiskas funkcijas (att. 9.2.) un darbības ar nosacījuma operatoru if (att.9.3.). 63% aptaujāto vēlāk atzina, ka programmēšanas valoda Python tiem šķitusi vieglāk saprotam;aka un ērtāka, 37% uzskatīja, ka abas valodas grūtības pakāpē ir līdzvērtīgas un neviens skolēns neuzskatīja, ka Turbo Pascal valoda būtu vieglāka, ērtāka. 54% no aptaujātajiem skolēniem atklāja, ka viņiem Pascal “zilais” ekrāns izraisa negatīvas izjūtas, 18 % tas šķiet vienaldzīgs, bet tikai 9% no aptaujātajiem izjūt pozitīvas emocijas, strādājot ar Turbo Pascal “zilo” ekrānu.…
