Senā pagātnē, kad cilvēki vēl nespēja izprast sevi un apkārtējo pasauli, viņi tomēr vēlējās rast kaut kādu izskaidrojumu dabas parādībām, cilvēku dzīvei un likteņiem. Tā visu neizprotamo cilvēks piedēvēja mistiskiem spēkiem, kas valda pār cilvēkiem un nosaka lietu kārtību – dieviem. Par to stāsta mīti un leģendas. Tajās aprakstīta pasaules veidošanās, dievu dzīve, dažādu dabas parādību un cilvēku dzīves notikumu saistība ar visuvarenajiem dieviem.
Sengrieķu dieviem ir bijusi liela ietekme gan uz ļaužu dzīvi, gan uz visu turpmāko kultūras attīstību. Ar mītiem par dieviem aizsākusies grieķu literatūra, kas, savukārt, ir visas Eiropas rakstniecības aizsākums.No pirmajiem sengrieķu zīmējumiem un skulptūrām atklājas tas, kā viņi iedomājušies savus dievus un varoņus. Arī tālaika zīmējumi uz vāzēm ir kā ilustrācija leģendām un dievu dzīves nozīmīgākajiem brīžiem. No tā visa var spriest, ka seno grieķu ticība būtnēm, kas valda arī pār cilvēku dzīvi, ir ļoti iespaidojusi vēstures gaitu un cilvēka garīgo attīstību. Sengrieķu mītos stāstīts, ka sākotnēji bijis tikai draudīgais Haoss, no kā arī viss cēlies. Pēc Zemes, Tumsības, Gaismas un Debess rašanās sāka veidoties dievi. Pavisam bijuši divpadsmit Olimpa dievi un dievietes – visu
varenais Zevs, jūras dievs Poseidons, Hēra, Dēmetra, Hestija, Apollons, Artemīda, Hēfaists, Arejs, gudrības un taisnīga kara dieve Atēna, mīlas dieviete Afrodīte un Hermejs.…