Tuksnesis ir vieta, kur iztvaiko vairāk ūdens, nekā nonāk zemē ar nokrišņiem. Šādas vietas pasaulē aizņem aptuveni vienu piektdaļu no sauszemes. Daudzi tuksneši ir arī Āfrikā.
Āfrika ir otrs lielākais kontinents uz zemes. Tā ir 29,2 miljonus kvadrātkilometrus liela (neskaitot tai piederošās salas). Āfrikā ir daudz dažāda lieluma tuksnešu un pustuksnešu. Lielākie no tiem ir: Sahāras tuksnesis ( lielākais pasaulē ), Namība tuksnesis un Kalahari tuksnesis. Kopā tusneši Āfrikā aizņem 40% no visas platības.
Āfrikā tukneši ir izvietojušies abpus ekvatoram, pārsvarā tropu joslā, jo šeit ir karsts klimats, tādēļ neveidojas lietusmākoņi un nelīst lietus. Pateicoties tam, ka šajā apgabalā nelīst lietus, ir izveidojušies divi lieli tuksneši: Sahāras un Kalahari tuksneši. Namība tuksnesis ir veidojies aukstās straumes dēļ, jo tā nerada nokrišņus un tādēļ zemes vietā ir tikai smiltis. Neskaitot 3 lielos Āfrikas tuksnešus, tur ir vēl daudz citu tuksnešu un pustuksnešu. Daudzus tuksnešus klāj lieli smilšu pauguri jeb kāpas. Smiltis lielās kaudzēs sapūš vējš, kas kāpas lēnām pārvieto pa tuknesi. Kāpas atgādina smilšu viļņus un var pārsniegt 33 metru augstumu. Ne visi tuksneši ir klāti ar smiltīm, daži ir pilni akmeņu un klinšu.
Sausajos, neauglīgajos tuksnešos pēc aukstām, skaidrām naktīm parasti seko dedzinoši karstas dienas. Tam par iemeslu ir skaidrās debesis, kas nespēj aizturēt siltumu,jo nav mākoņu. Taču tuksnešos, kas atrodas augstu kalnos, ir aukstas un sausas ziemas. Klimats kalnu tuksnešos ziemā līdzinās naktīm līdzenumu tuksnešos, kad temperatūra var nokristies līdz 0 grādiem.
Tuksnesī nekas neparasts nav smilšu vētras. Stipri vēji pāri tuksnesim nes virpuļojošus smilšu un putekļu mākoņus. Ļoti spēcīgi vēji smalkos smilšu graudiņus var pārnest pat pāri visam kontinentam. Karavānas, ceļojot pāri tuksnesim, ar tām saduras diezgan bieži. Tad kamieļi tiek saguldīti aplī, un paši cilvēki paslēpjas apļa iekšpusē, aiz kamieļu mugurām un apsedz sejas ar lakatiem.
Ziemeļāfrikā cilvēki audzē un tur daudz vairāk aitu un kazu, nekā nabadzīgā vide tos var nodrošināt ar barību. Izsalkušie dzīvnieki, izplēšot augu dzinumus un saknes, tos iznīcina. Sahāras tuksneša dienvidu malā šādi tika iznīcināta vērtīgā zāle, krūmi un koki. Augsne, palikusi bez tajā augošo augu augu aizsardzības, kuru saknessaturēja kopā nelielo augsnes virskārtu, strauji pārvētās par tuksnesi. Šādā veidā Sahāras tuksnesis katru gadu izplešas par 40 kilometriem.
…
