Āfrikas savannas augu un dzīvnieku valsts

Āfrikas zālainos līdzenumus sauc par savannām. Tā ir mājvieta daudziem lieliem, maziem Āfrikas iemītniekiem. Savannas klāj gandrīz ceturto daļu no Āfrikas teritorijas - galvenokārt šī kontinenta austrumos un dienvidos. Savannas veido dabas zonu, kam ir raksturīga sausās un mitrās gada sezonas maiņa un zāles sega ar atsevišķiem koku un krūmu puduriem.

Savannas gadalaiki.

Savannas izskats mainās pa gadalaikiem. Sausajā periodā zāle izdeg, daudzi koki nomet lapas un savanna kļūst dzeltena. Taču, sākoties lietus periodam, pārsteidzoši ātri izaug sulīgā zāle, un kokiem ataug lapas. Piecās, sešās dienās šeit notiek tādas pārmaiņas, kādas mērenajā joslā notiek nepilnus trīs mēnešus. Vietās, kur lietus līst ļoti ilgi, zāle var pat sasniegt 5 m augstumu - to sauc par ziloņzāli.


Klimats.

Tropiskās gaisa masas valda sausajā sezonā, ekvatoriālās gaisa masas -lietus sezonā. Raksturīgākās pazīmes vasarā ir lietus sezona, bet ziemā -sausā sezona. Parasti visu gadu ir silts, pat karsts laiks +240, +26 0 C. Vidējais nokrišņu daudzums ir aptuveni 1500 mm gadā.

Augsnes.

Subekvatoriālās joslas savannās ir izplatītas sarkanās un sarkanbrūnās augsnes.
Nokrišņu sezonalitāte ietekmē arī augsnes veidošanās procesus. Lietus periodā ( vasarā) organiskās vielas sadalās un ieskalojas augsnē. Turpretim sausajā gadalaikā ( ziemā ) mitruma trūkuma dēļ mikroorganismu dzīvības procesi palēninās un bagātīgās zāles segas atliekas nesatrūd pilnīgi. Līdz ar to augsnē uzkrājas trūdvielas. Sausākajās vietās veidojas tuksneša savannu sarkanbrūnās augsnes, bet tuvāk mitrajiem ekvatoriālajiem mežiem - garzāļu savannu sarkanās feralītās augsnes.
Dzīvnieku valsts.

Savannās ir bagāta augu valsts, un tāpēc tajās mīt daudzi zālēdāji, plēsēji, rāpuļi, čūskas, putni. …