Pēc lieluma Āfrika ir otrais zemeslodes kontinents aiz Eirāzijas. Kopā ar salām, kas pieder pie Āfrikas, šis kontinents aizņem vairāk nekā 30 miljonu kvadrātkilometru lielu platību. Āfrikas kontinents ir cieši saistīts ar Eirāziju, no kuras to atdala tikai Sarkanā jūra un Vidusjūra, Gibraltāra šaurums un Suecas kanāls.
Āfrika ir pats karstākais zemeslodes kontinents, zeme, tur nekad nav auksta. Tas izskaidrojams ar ģeogrāfiskā stāvokļa īpatnībām – Āfrika atrodas starp Ziemeļu tropu loku un Dienvidu tropu loku, tas ir, karstajā joslā. Ekvators šķērso kontinentu gandrīz pa tā vidu.
Āfrikas krastu tuvumā ir maz salu. Pati lielākā no tām ir Madagaskara Indijas okeānā. Atlantijas okeānā lielākās salas ir Madeira, Kanāriju un Zaļā Raga salas.
Okeāni, kas apskalo Āfrikas krastus, gandrīz nekur neietiecas dziļāk kontinentā, un tā krasti ir maz izroboti. Āfrikas krasta līnijas garums pārsniedz 30500 kilometru. Ar ātrgaitas okeāna motorkuģi Āfrikas kontinentu var apbraukt apmēram 20 dienās. Āfrika ir otra lielākā Zemes daļa, un bijusi apdzīvota jau kopš laikiem, kad Sahāras tuksneša vietā pletās bagātas savannas. Senie grieķi un romieši Āfriku sauca par Lībiju (libu – cilts, kura dzīvoja Vidusjūras dienvidu daļā). Kad II gs. p.m.ē. romieši iekaroja Kartāgu (tagadējās Tunisijas teritoriju), viņi iekaroto provinci nosauca par Āfriku. Šis nosaukums saistīts ar tautas afri nosaukumu, kas dzīvojuši dienvidos no Kartāgas. Kā cēlies šīs tautas nosaukums, nav īsti zināms, tomēr tas varētu būt atvasinājums no vārda berberu valodā (afri bijaviena no berberu ciltīm) afri jeb “ala”.
Pastiprinoties Āfrikas kolonizācijai, romiešu provinces nosaukums kļuva arī par visas pasaules daļas nosaukumu.…
