Jau no Romas impērijas laikiem advokatūra ir spēlējusi nozīmīgu lomu sabiedrisko attiecību regulēšanā. Advokatūras darbība vēstures gaitā vienmēr ir bijis problēmjautājums ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē, tāpēc arī izvēlējos rakstīt darbu par advokatūras attīstību Latvijā no brīža, kas tiek uzskatīts par mūsdienu advokatūras aizsākumu.
Runājot par advokatūras vēsturi, ir svarīgi atcerēties 1889. gadu, kad notikušās tiesu reformas ietvaros tika veikti būtiski tiesas procesu grozījumi un ieviests arī advokāta amats.
Tāpēc izvēlējos izpētīt atšķirīgās un kopīgās iezīmes advokatūras darbībā, advokātu tiesības un pienākumus, kā arī prasības, lai kļūtu par advokātu, laika periodā no 1889. gada tiesu reformas līdz 21. gadsimta sākumam.
Lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu par katra laika posma advokatūras darba specifiku, ir būtiski noskaidrot dažādu autoru viedokli par šo jautājumu. Kā dažus no viņiem var minēt R.Apsīti, V.Kalniņu un G.Makārovu. Kopīgais katra autora darbos bija par pamatu ņemtie likumi un to grozījumi, kas arī ir svarīgākie avoti advokatūras vēsturiskās attīstības gaitā, jo katrs jau var atsevišķi izdarīt atšķirīgus secinājumus par pamatu ņemot vienu un to pašu. Piemēram, V.Kalniņa darbos ir jūtams padomju laika ideoloģiskais pamats, kas arī ir stipri jūtams viņa secinājumos.
Nenoliedzami vislielākā nozīme ir likumiem un normatīvajiem aktiem advokatūras attīstībā. Palasot vēstures gaitā pieņemtos likumus, to grozījumus, ir iespēja arī uzzināt cilvēku izglītības līmeni, domu gājienu, saprast to, kāds iemesls ir notikušajām reformām. Viens no svarīgākajiem ir 1889. gada likums par tiesu reformu, kas nosaka, ka Krievijas 1864. gada tiesu likumi tiek piemēroti arī Baltijā.
Vēl svarīgi būtu pieminēt arī 1993. gadā izdoto Latvijas Republikas Advokatūras likumu, kas regulē advokatūras darbību, kurā ietilpst arī advokātu pienākumi, tiesības, atbildība arī tagad.
Liela nozīme, analizējot advokatūras uzbūvi un darbību, ir tiesu sēžu apmeklēšanai. Tādā veidā klātienē var novērot advokātu darbību tiesas sēdes laikā, lai pēc tam salīdzinātu ar teorētiski iegūto informāciju.
Lai pēc iespējas plašāk varētu izpētīt kursa darbā aprakstīto tēmu par advokatūras attīstību līdz mūsdienām, nozīme ir arī zinātniski pētniecisko metožu pielietošana darba gaitā. Viena no svarīgākajām ir vēsturiskā zinātniski pētnieciskā metode, kurā svarīgi zināt advokatūras priekšvēsturi, rašanās vēsturi, kā arī pašu attīstību. …