Kas ir ētika?
Ētika ir viena no vissenākajām teorētiskajām disciplīnām, kuras pētīšanas objekts ir morāle. Tā ir jābūtības, brīvības un vērtību mācība. Ētika ir arī mācība par pareizu uzvedību. I. Kants min arī galveno jautājumu, uz kuru jāatbild ētikai :”Kas man jādara?” Viņš tam piesaista arī trīs citus jautājumus, kas adresēti katram cilvēkam – ko es varu zināt, uz ko es drīkstu cerēt un kas ir cilvēks?1
Daudzi pētnieki ir centušies zinātni padarīt brīvu no vērtībām. Protams, šī vērtību īstenība nav identiska faktiskai īstenībai, tā ir jābūtības, vēlējumu īstenība, uz kuru mēs tiecamies, kura mums ir dārga. Tā ir vēlme, lai vārdi, vēlmes un ideāli atbilstu īstenībai, lai īstenību tuvinātu jābūtībai, brīvībai, taisnīgumam un dziļākai jēgai, meklējot metodes un līdzekļus, kā to labāk sasniegt. Arvien aktuālāka kļūst nepieciešamība pētīt vērtības, cilvēka un sabiedrības darbības iespējamās sekas nākotnē. Ētika pēta tikumus, kādi reāli eksistē īstenībā un ētikas vēsturi, meklējot šīs vēstures noteiktas likumsakarības. Tādēļ ētiku var raksturot kā zinātni par morāli kopumā, par tās rašanos, attīstību un likumsakarībām, tās vietu un lomu personiskajā un sabiedrības dzīvē. Ētika ir filozofiska teorija par pareizu dzīvi un darbību2 Ētika ir vērtētāja un vērtību zinātne. Ētikas kategorijas (pamatjēdzieni) vienlaikus ir arī vērtības: labais un ļaunais, pienākums, atbildība, gods, cieņa, sirdsapziņa, laime, dzīves jēga un taisnīgums. Ētika ir dzīves, apziņas, darbības, gribas brīvības, mērķu un ideālu vērtības. Ņemot vērā visplašāko un visaptverošāko morāles vērtību, ētiku dažkārt raksturo kā mācību par labo un ļauno, par tikumisko un netikumisko. Ētika ir sadzīvošanas, dzīves māksla, pašrefleksijas un pašapziņas mācība, kas cieši saistīta ar psiholoģiju. Ētika kā praktiskā filozofija ir mācība par dzīves gudrību, par labākas dzīves meklējumiem, par cilvēka dzīves jēgas būtiskām problēmām, par cilvēku dzīves ceļiem un orientācijas iespējām pasaulē. Teorētiskajās zinātnēs un spriedumos mēs bezgalīgi varam meklēt dziļāku patiesību, precīzāku definīciju un vienas paaudzes neizpētīto varam pāradresēt nākamajām paaudzēm. Kas man jādara, kā man jādzīvo, - šie jautājumi saistīti ar konkrētu katra cilvēka dzīvi, ar noteiktu telpu un laiku un ar izvēli, kas jāizdara pašam cilvēkam. Vislabākie principi un pamācības zaudē savu jēgu, ja netiek īstenoti laikā un ja netiek ievērotas situācijas īpatnības. Tādēļ, labi, ka cilvēks jau iepriekš ir apmācīts, kā rīkoties konkrētās situācijās, kad nav laika pārdomām.
Ētika kā praktiskā filozofija ir dzīves pamatlīnijas un savas dzīves jēgas īstenojuma izvēle.
…
