Adopcija Latvijā ir diezgan aktuāla un valstiski atbalstāma. Ko tad pats vārds „adopcija” nozīmē? Adopcija ir juridisks akts ar kura palīdzību bērnam, kurš palicis bez saviem patiesiem vecākiem, rast jaunu ģimeni, kurā šī mazā dvēselīte varētu rast sev jaunas mājas. Adopcija varētu būt viens no galvenajiem risinājumiem, lai bērnunamos bērnu skaits saruktu.1
Ik dienu lasot laikrakstus un klausoties televīzijas pārraides, mēs diezgan bieži dzirdam par pamestiem bērniņiem, vai vardarbību pret tiem. Manuprāt mūsdienās cilvēki ir kļuvuši nežēlīgāki un cietsirdīgāki, noslēgušies sevī. Kas pie tā visa ir vainojams? Manuprāt, tas varētu būt lielais bezdarbs mūsu valstī, kā arī neīpaši labais dzīves līmenis. Laukos ir ļoti daudz bērnu, kā arī pieaugušo, kuriem neklājas viegli. Cilvēkiem nav darba, līdz ar to nav arī naudas par ko pabarot savus bērniņus un apgādāt ar visu nepieciešamo. Tā arī tās nelabvēlīgās ģimenes rodas. Bērnu aprūpes namos bērnu skaits ar katru dienu pieaug. Es uzskatu, ka lielākā mērā ir vainojama valdība. Kā lai bērni, gudri bērni, kuri vidusskolu beiguši ar izcilību, var iestāties mūsu augstskolās? Vecāki šādas naudas summas vienkārši nespēj samaksāt. Varbūt mūsu valsts vīriem tas ir izdevīgi, ka tauta ir neizglītota, vieglāk vadīt valsti. Tas tā notiek, jo mūsu valstī nav pilnīgi sakārtota likumdošana.
Bērnunamos dzīvojoši bērni klusībā cer, ka kādu dienu viņi varēs rast sev siltas mājas un kādus jaukus cilvēkus varētu saukt par tēti un mammu. Tādēļ arī, manuprāt, adopcija būtu atbalstāma. Visiem būtu labi, gan bērniem, gan vecākiem, kuri vēlas sarūpēt siltas mājas kādam no bērniņiem. …
