Adopcija sākas ar pieteikuma iesniegšanu. Kur jāiesniedz iesniegums ir atkarīgs no tā, vai adoptētājs ir Latvijas republikas pastāvīgais iedzīvotājs vai ārvalstnieks. Pieteikumu par adopciju pieņem bāriņtiesa pēc adoptētāja vai adoptējamā pastāvīgās dzīvesvietas, izņemot pieteikumu, ko iesniedz ārvalstīs dzīvojoša persona. Tā pieteikumu var iesniegt jebkurā bāriņtiesā. Pieteikumam ir jāpievieno dokumenti un tajā jānorāda citi pierādījumi, kas apliecina CL 162.-170. pantā minētos apstākļus .
Bāriņtiesa- pārbauda iesniegtos dokumentus, iepazīstas ar adoptētāja personību un viņa dzīves apstākļiem, pieņem lēmumu, kurā dod atzinumu, ka adopcija nenāks par ļaunu adoptētajam. Pēc tam adoptētājs izvēlas adoptējamo bērnu bāreņu audzināšanas iestādē, ja vien viņam, jau iesniedzot pieteikumu par adopciju, nav zināms adoptējamais bērns. Bāriņtiesas pozitīvs lēmums par adopcijas iespējamību jāiesniedz 6 mēnešu laikā ;adoptētājs izvēlas konkrētu bāreņu auzdināšanas iestādi un adoptējamo bērnu, saņam paziņojumu bāriņtiesai par konkrēto adoptējamo bērnu. Pēc tam bāriņtiesa, saņēmusi šos dokumentus, izsniedz adoptētājam atzinumu par adopcijas iespējamību vai arī motivētu attiekumu adopcijai. Ja adoptētājam bērns jau zināms _radinieks, laulātā bērns, savs ārlaulības bērns vai pilngadīga persona), tad augstāk minētā procedūra atkrīt un bāriņtiesa galīgo atzinumu par adopcijas iespēju vai motivētu atteikumu dod jau pēc adopcijas pieteikuma saņamšanas.
Adopcija uzskatīta par notikušu, tiklīdz tiesa, adoptētājam lūdzot, to apstiprina. Saskaņā ar CPL 259.pantu adopciju apstiprina pilsētas (rajona) tiesa pēc nepilngadīgās personas adoptētāja pieteikuma, bet pilngadīgas personas adopcijas gadījumā –pēc adoptētāja un adoptējamā kopēja pieteikuma. Bāriņtiesas atzinums var būt negatīvs, tad bāriņtiesa dod adoptētājam motivētu atzinumu. Pamats atteikumam var būt apstākļi , kuru dēļ adopcija nav pieļaujama, vai arī tā nav bērna interesēs- adotētājs neatbilst likuma prasībām (CL 163.p.) ,slimo ar slimībām, kuras var būt šķērslis adopcijai, nav nepieciešamo dzīves apstākļu adoptētā bērna audzināšanai, ja viņš savu morālo, darba apstākļu, vecuma u.tml. apstākļu dēļ nav piemērots bērna audziņāšanai. Šo apstākļu dēļ var attiekt adopciju arī bērna tuvam radiniekam.
Adoptētāja nāve, iekams tiesa adopciju apstiprinājusi, nav šķērslis tās apstiprināšanai. Nav atrisināts jautājums, kā rīkoties, ja adoptētājs nomirst pēc pozitīva bāriņtiesas lēmuma par adopcijas saņemšanas , nepaspēja to iesniegt apstiprināšanai. Adoptējamā nāves gadījumā pirms pieteikuma iesniegšanas apstiprināšanai zūd pamats šāda pieteikuma iesniegšanai, bet pēc pieteikuma iesniegšanas tiesā, lieta ir jāizbeidz.
Ar adopciju bērns iegūst laulības bērna tiesisko stāvokli (CL 173.p.), t.i., visas faktiskās un tiesiskās radinieka attiecības ar adoptētāju. Un lai viņš ārēji būtu kā adoptētāja miesīgs bērns, likums atļauj adoptētājus ierakstīt adoptētā bērna dzimšanas reģistrā un attiecīgi dzimšanas apliecībā kā vecākus. Tas ne tikai vien nodrošina adopcijas noslēpumu, bet arī adoptētā bērna pilnīgāku iekļaušanos adoptētāja ģimenē, novērš (ārējas) pazīmes, kas liecina par bērna adopciju. Likumā noteiktās adopcijas sekas gan nav atkarīgas no tā, vai adoptētāji ir ierakstīti par bērna vecākiem vai nē.…
