Diemžēl praktiski lielākā daļa no bērnu bāreņu aprūpes centros dzīvojošajiem ir dzīvu vecāku bērni un arvien vairāk pieaug to bērnu skaits, kas atrodas valsts aprūpē. Vairums bērnu aprūpes centros nāk no nelabvēlīgajām ģimenēm un jau no mazotnes ir izjutuši, kas ir nabadzība, zina, ko nozīmē alkoholisms un vardarbība.
Adopcija bez vecāku gādības palikušajiem bērniem nodrošina pilnīgu, pastāvīgu mājvietu un ģimeni. Tā ir efektīvākais veids, kas spēj pilnībā integrēt bērnu ģimenē. Tā bērnam ir iespēja dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, kāda tam nepieciešama, kā arī iespēja ne tikai dot, bet arī pretī gūt mīlestību un uzticību.
Manam studiju darbam ir četras nodaļas: pirmajā apskatīti adopciju regulējošie normatīvie akti, otrajā nodaļā un piecās tās apakšnodaļās ir aprakstīts adopcijas process no piekrišanas adopcijai līdz tās apstiprināšanai un materiālajam atbalstam, ko valsts sniedz adoptētājam, savukārt trešā nodaļa ir par adopcijas atcelšanu un ceturtā nodaļa- par adopciju uz ārvalstīm.
Mana studija darba mērķi ir:
1) izprast adopcijas procesu un nosacījumus;
2) izpētīt adopcijas tiesisko regulējumu;
Studija darba uzdevumi ir apkopot normatīvos aktus, kas nosaka adopcijas kārtību, adopcijas apstiprināšanu un adopcijas atcelšanu, kā arī adopciju uz ārvalstīm, un izpētīt statistiku par adopciju Latvijā un adopciju uz ārvalstīm.
Darba uzdevumu sasniegšanai izmantošu salīdzināšanas un analīzes metodes.
Savā studiju darbā izmantošu Latvijas Republikas normatīvos aktus, kas nosaka adopcijas nosacījumus un kārtību, un interneta resursus.
