Šī tēma “ Adopcija” pēc manām domām ir ļoti aktuāla un svarīga mūsu valstī. Jo pašlaik Latvijā ir daudz bērnus, kuri dzīvo bērnunamos vai patversmēs, bāreņu aprūpes centros. Taču daudz ir tādu bērnu, kuri diemžēl nemaz neatrodas adopcijas reģistrā. Šie bērni pirmos 3 gadus dzīvo bērnu aprūpes centros, vēlāk ilgu laiku uzturas bērnunamos. Bērnu vecākiem nav atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības, un līdz ar to šos bērnus nemaz nav iespējams adoptēt.
Paradoksāli ir tas, ka praktiski lielākā daļa no bērnu bāreņu aprūpes centros dzīvojošajiem ir dzīvu vecāku bērni. Tie ir bērni, no kuriem mātes atteikušās līdz ar piedzimšanu, bērni, kuru vecākiem atņemtas vecāku tiesības.
Mums līdzās dzīvo liels skaits bērnu, kuru ģimenes atrodas krīzes situācijās, un arvien vairāk pieaug to bērnu skaits, kas atrodas valsts aprūpē. Vairums bērnu bāreņu aprūpes centros nāk no nelabvēlīgajām ģimenēm un jau no mazotnes ir izjutuši, kas ir nabadzība, zina, ko nozīmē alkoholisms un vardarbība.
Bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem valsts nodrošina ārpusģimenes aprūpi.Pašlaik Latvijā ir trīs dažādu veidu bērnu aprūpes (Bērnu bāreņu aprūpes centri (BBAC), Specializētie bērnu sociālās aprūpes centri (SBSAC), Bērnu namu patversmes ) un audzināšanas iestādes, kas sniedz bērniem sociālo aprūpi atkarībā no viņu vecuma un veselības stāvokļa.
Latvijā darbojas arī ģimenes bērnunami un nevalstisko organizāciju bērnunami, audžuģimenes un aizbildņi. Latvijas Republikas Civillikums paredz iespēju bērnus adoptēt, tādējādi dodot bērniem, kuri palikuši bez vecākiem, iespēju saņemt pilnvērtīgu aprūpi un tiesisko aizsardzību.
Adopcija bez vecāku gādības palikušajiem bērniem nodrošina pilnīgu, pastāvīgu mājvietu, ģimeni. Tā bērnam ir iespēja dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, kāda tam nepieciešama.
Adoptēt bērnu var ikviens 25 gadus sasniedzis Latvijas pilsonis, kurš ir vismaz 18 gadus vecāks par adoptējamo bērnu. Nosacījumu par adoptētāja minimālo vecumu un astoņpadsmit gadu starpību vat neievērot, ja adoptē sava laulātā bērnu vai arī brāļus un māsas. Personas, kuras neatrodas laulībā, nevar adoptēt bērnu.
Adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās.
Ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības ar bioloģiskajiem vecākiem un viņu radiniekiem, kā arī ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem. …
