Ādolfs Hitlers, viennozīmīgi ir „visu laiku dižākais karavadonis”. Viņš ir tas cilvēks, kurš izraisījis visvairāk satricinājumu 20. gadsimtā. Nav šaubu, ka neviens cits mūsu laikos nav izpostījis dzīvi tik daudziem un izpelnījies tik lielu naidu. Taču viņš iemantoja arī milzīgu apbrīnu un miljonu apziņā simbolizēja cerību un ideālu. Viņa popularitāte neatpalika no slavenu kinozvaigžņu popularitātes. Bija cilvēki , kuriem Hitlers bija kā elks, kā paraugs, kam sekot. Gadu desmiti, kas aizritējuši kopš viņa nāves, tikpat kā nav spējuši mainīt nedz viņa ienaidnieku, nedz kvēlu sekotāju uzskatus. Pārējos viņa laikmeta valstsvīrus — Rūzveltu, Čērčilu, Musolīni, Staļinu — mēs tagad redzam citādā, objektīvākā gaismā, taču Hitlera tēls būtībā nav mainījies. Tiem nedaudzajiem, kas palika viņa uzticamie sekotāji līdz galam, viņš ir varonis, kritušais Mesija; pārējiem viņš joprojām ir neprātis, azartspēlmanis politikā un militārajā darbībā, neglābjami ļauns slepkava, kas savus mērķus sasniedzis ar noziedzīgām metodēm. Apstākļu sakritība uzsvieda Hitleru varas virsotnē, bet, lai viņu gāztu, bija nepieciešama visas pasaules spēku apvienošanās. Par Hitleru pat vēl mūsdienās atgādina svastikas, kas parādās uz mūsu māju sienām, apgānītie kapi... joprojām pēc viņa mēra tirānu noziegumus dažādās pasaules valstīs, bet viņa vārds iegājis vēsturē kā absolūtā ļaunuma sinonīms. Grūti atrast tādu cilvēku, kurš izdzirdot Hitlera vārdu, nezinātu kas viņš tāds ir bijis. Ādolfs Hitlers viennozīmīgi ir ievērojama, izcila un neatkārtojama personība.
Savā darbā es atklāšu būtiskākos faktorus, kuri ir veicinājuši šīs personības karjeru un palīdzējuši gūt panākumus, kā arī tos, kuri ir traucējuši ceļā uz panākumiem. …
