Ādolfs Alunāns ir latviešu teātra pamatlicējs, pirmais profesionālais latviešu aktieris, režisors, teātra organizators, lugu rakstnieks, kupletists un publicists, tautā saukts par TEĀTRA TĒVU, kā arī Dobelnieks, Smaidulis, Vecais Ādolfs un Zobgalis.
Jelgava ir Ādolfa Alunāna dzimtā pilsēta, te pagājuši bērnības un skolas gadi Jelgavas vācu ģimnāzijā. Bērnībā saņēmis vācisku audzināšanu un izglītību, jo māte ir bijusi vāciete. Liela ietekme Ādolfa izglītošanā ir bijusi tēva brālim Jurim Alunānam, kurš vasaras brīvlaikos uzturējies pie brāļa un nodarbojies ar zēna izglītošanu tautiskā garā. Zēna gados viņš bieži apmeklēja Jelgavas vācu teātri kopā ar savu vectēvu no mātes puses rātskungu Velcki (Voeltzke), te arī viņš iepazinis un iemīlējis teātri. 1866.gadā pēc Jelgavas ģimnāzijas beigšanas, viņš nolēma kļūt par aktieri. Kā aktieris Alunāns pirmoreiz uzstājās Tērbatas vācu teātrī un darbojās pārmaiņus uz vācu skatuvēm Rēvelē, Tērbatā, Narvā, Pēterpilī, kā arī ņēma dalību galma vācu teātrī, kad tas sarīkoja viesu izrādes Vīborgā. 1869./70.gada sezonā Alunāns tēloja Rēveles teātrī jaunu varoņu un mīļotāju lomas. 1868.gadā uzzinājis par pirmo teātra izrādi Rīgā, viņā modās liela interese par latviešu teātra likteni un tā tālāko nākotni.
A1unāns pacēlās tikpat uz skatuves, kā literatūrā savos augstumos. No viņa personas dzīvība staroja. Tiklīdz viņš iznāca uz skatuves, viņu saņēma aplausiem. Viņš katrā gadījumā izprata, ko sniegt: kādus jokus, kādas zobgalības, kādas kuplejas, kādus raksturus. Šai ziņā viņam smalka izjūta un nopietna griba. Viņš, kas audzis ārpus tautas plašākām aprindām, kas latviešu zemnieku dzīvi redzēja tikai no tālienes, centās un prata notvert to, kas latviešu sabiedrību, sevišķi uz laukiem, visvairāk sakustināja. Te daudz palīdzēja viņa saviesīgā daba un aizspriedumu trūkums. Viņš varēja omulīgu tautiešu vidū būt ļoti vaļsirdīgi omulīgs un izvilināt uz vaļsirdību, tā kā viņam bija iespējams ieskatīties dažādu cilvēku iekšienē.…
