Doma, rakstīt par Ādolfu Hitleru man radās tāpēc, ka jau pamatskolā iepazīstoties ar viņa panākumiem un necilvēciskajām rīcībām vēlējos uzzināt ko vairāk par viņa dzīvi, īpaši to posmu kad Ādolfs Hitlers vēl bija mazpazīstams un parasts civiliedzīvotājs. Šī tēma man liekas aktuāla, jo ,pirmkārt, vēl joprojām pasaulē ir ne mazums valstu kur valda diktatūra un ,otrkārt, arī šodienas pasaulē ir ļoti daudz cilvēku un grupējumu, kas atbalsta Hitlera nostāju: tie paši tautā saucamie „skini”, kas vardarbīgā ceļā atbrīvojas no „ne āriešiem”, un tas liecina, ka Hitlera vara un filozofija tiešām bija un paliek spēcīga. Mani galvenie darba mērķi ir uzzināt par Ādolfa Hitlera bērnību un jaunības gadiem, kā arī izprast šī cilvēka dzīves uzskatus un veikt secinājumus par tiem. Darba galvenā hipotēze virzīta šādā virzienā- Ādolfs Hitlers bija nelīdzsvarots fanātiķis , vai arī apveltīts ar īpašām prāta spējam? Rakstot darbu saskāros ar ļoti plašu informāciju un lielākas grūtības sagādāja tieši materiāla atlase un šķirošana. Tātad Ādolfs Hitlers ir plaši zināms cilvēks un par viņu pārsvarā izsakās divējādi- vai nu kā par Sātana dēlu un cietsirdīgāko cilvēku pasaules vēsturē, vai nu apbrīno viņu par to kā viņš apbūra valsti un iestāstīja cilvēkiem, ka tikai viņa uzskati, kas pilnīgi neatbilst sabiedrības normām, ir pareizi. Bet tomēr ir vēl viena cilvēku grupa, kas jūt dalītas emocijas runājot par Ādolfu Hitleru, pirmkārt, naidu un riebīguma un tajā pat laikā apbrīnu un es pieturos pie šīs cilvēku grupas. Tieši tādēļ es izvēlējos šo tēmu, jo vēlējos uzzināt par Hitlera dzīvi pirms viņa triumfa Vācijā un vairāk saprast viņu naidu pret ebrejiem, un tieši tādēļ darbā sīki tiks aprakstīts Ādolfa Hitlera dzīves posms pirms viņa lielā triumfa, jo pārējo jau apzinās visi. Vēlējos parādīt Ādolfu Hitleru kāds viņš patiešām bija- noslēgts, kluss, jūtīgs un ļoti pieklājīgs cilvēks.
Ādolfa Hitlera vecmāmiņa Anna Marija Šiklgrūbere bija nabadzīga Valdfītelas zemnieka meita, kura pelnīja iztiku kā kalpone tālu prom no dzimtās vietas. Vainu pie ebrejiem Rotšildiem Vīnē, vai pie ebreju Frankenbergu ģimenes Grācā.
40 gadu vecumā Grācā viņu padarīja grūtu viens no darba devējiem.. Nav īsti zināms īstais bērna tēvs, bet ir divi iespējamie varianti- Frankerbergs kurš gadiem ilgi maksāja alementus un čakli rakstīja bērna mātes tuviniekiem vēstules, kuras neviens nekad nav redzējis, un barons Rotšilds par kuru tuvāk nav stāstīts nemaksāja neko un viņu dēka palika noslēpumā.
Kad Marija Anna atgriezās savā dzimtajā ciemā, viņas tēvs liedzās meitu pieņemt, jo tā bija „padarījusi viņam kaunu”. Marija Anna atrada sev patvērumu pie kāda sīkzemnieka, kur laida pasaulē bērnu. Ārlaulības dēls tika nokristīts par Aloizu un saskaņā ar Trešā Reiha likumiem bija pusebrejs, bet Hitlers pirmās pakāpes jauktenis. Pēc 5 gadiem par 46 gadus veco sievieti beidzot iežēlojās klaiņojošs bezdarbnieks Johans Georgs Hīdlers, citā variantā Hitlers. Viņš aprecēja Mariju Annu par spīti kaunam ko viņa nesusi savai ģimeni un ciemam. …
