Administratīvo tiesību vēsture

Manuprāt administratīvo tiesību attīstības gaita Latvijā ir bijusi interesanta, un tai pašā laikā nav harmoniskas sakārtotības pat vēl šodien.
Vēsturiski administratīvo tiesību attīstības ceļš mūsu gadsimta sākumā, manuprāt, ir sadalījies 2 posmos – pirmais posms kurā darbojas Krievijas laikā izdotie likumi (līdz 1918g.) un pēc tam jau Latvijas laika sistēma, kad tika nodibināta Latvijas republika, un kurā jūtama lielāka Eiropas ietekme.
Šajā laikā atrodam apm. piecus pašvaldību veidus:
1. pagastu pašvaldība,
2. draudžu pašvaldība (tikai Vidzemē),
3. pilsētu pašvaldību,
4. muižnieku kārtas pašvaldību (guberņas muižnieku landtāgs),
5. zemstu pašvaldība Latgalē.1
Pagastu pašvaldības likums tika pieņemts 1866. gadā – un pagastu pašvaldība dibinājās uz šī 1866 gada “Landgemeindeordnung” , kas pamatojās uz trim principiem:
“ kārtu princips” (ne visi ļaudis, kas dzīvoja pagasta robežās, piederēja pie pagasta);
“zemju princips” (pie pagasta teritorijas pieder vienīgi zemnieku zemes, muižas zeme bija izņemta no pagasta teritorijas);
“pierakstīšanās princips” (zemnieki, kārtas ļaudis piederēja pie tā vai cita pagasta pēc pierakstīšanās).
Pagastu pašvaldības galvenie orgāni bija:
1. vietnieku pulks – lēmējorgāns, kas ievēl pagasta valdi,
2. pagasta valde – izpildorgāns, kas sastāvēja no priekšniekiem un pagasta vecākā,
3. pagasta sapulce, kas sastāvēja no 2 grupām:
visi saimnieki un rentnieki, kas piedalījās personīgi,
katri 10 bezzemnieki sūtīja 1 savu pārstāvi. …