Šīs tēmas ietvaros tiks izzināta tiesībsarga kompetence un darbība Latvijā.
Lai sasniegtu šo mērķi tiks izmantota analītiskā pētniecības metode, tiks lasīta grāmatās rakstītā informācija, dažādi raksti, Latvijas Republikas normatīvie akti. Darba izstrādes laikā tiks pētīta tiesībsarga biroja rašanās vēsture un nozīme, kā arī tiesībsarga darbība praksē.
Referātā autora mērķis ir saprast, kas ir tiesībsargs, tiesībsarga birojs, kādas funkcijas tas veic un kāda ir viņa darbība praksē.
Pirms runā par administratīvo tiesību subjektu - tiesībsargs, sākumā ir jāsaprot, kas ir administratīvās tiesības.
Administratīvās tiesības ir publisko tiesību nozare, kas saistīta ar dažādu valsts pārvaldes iestāžu kopumu, procesu, pilnvarām, tiesībām, pienākumiem un atbildību, kuras ir saistītas ar valsts izpildvaras realizēšanu. Publiskās tiesības izpaužas attiecībās starp valsti un personu, kur pastāv pakļautības attiecības. Valsti pārstāv pati valsts vai kāda institūcija, kurai piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras, bet no otras puses fiziskā persona vai privāto tiesību juridiska persona.
Tiesību normās ir precīzi aprakstītas daudz un dažādas procedūras, kas savā darbībā jāievēro publiskajai administrācijai. Šo procedūru daudzums to piemērošanas gadījumā nenovēršami izraisa atkāpes no tām, vai pat procedūru pārkāpumus, kas ir pamatots ar publiskās administrācijas vienības, amatpersonas, tīri cilvēcīgu īpašību - spēju kļūdīties. Administratīvo tiesību uzdevums šajā gadījumā ir izveidot tādu publiskās administrācijas un atsevišķu tās amatpersonas darbības izvērtēšanas sistēmu, lai šīs kļūdas pēc iespējas netiktu pieļautas un, pat ja kļūdas tomēr tiek pieļautas, lai tās nekavējoties tiktu izvērtētas un novērstas, tādējādi nodrošinot publiskās administrācijas darbības tiesiskumu.