SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Administratīvās tiesības pieder pie publisko tiesību nozares, kas regulē sabiedriskās attiecības publiskās jeb valsts pārvaldes sfērā, kurā viena no pusēm parasti ir valsts pārvaldes iestāde, bet otra no pusēm vairumā gadījumu ir privātpersona, kas var būt kā fiziska, tā juridiska persona.
Savukārt administratīvais process ir procesuālais mehānisms, kādā konkrētās publiski tiesiskās attiecības starp publisko jeb valsts pārvaldi un privātpersonu, tiek īstenotas. Latvijā administratīvo procesu regulē Administratīvā procesa likums.
Ikdienā, kārtojot savas lietas, gan indivīdi, gan juridiskās personas, kopā sauktas par personām, saskaras ar pašvaldību un valsts pārvaldes iestāžu un ierēdņu rīcību, kas parasti attiecībā pret personām izpaužas tām labvēlīga vai nelabvēlīga administratīva akta formā vai kā iestādes faktiskā rīcība.
Administratīvās tiesības ir viena no plašākajām un nozīmīgākajām tiesību nozarēm. Kvalitatīvas, labi izstrādātas administratīvās un administratīvi procesuālās tiesības tiek uzskatītas par vienu no svarīgākajiem aizsardzības nosacījumiem privātpersonu, tajā skaitā komercsabiedrību, attiecībās ar publiskās pārvaldes institūcijām.
Administratīvo tiesību kā tiesību nozares sistēma sastāv no atsevišķām tiesību normām, tiesību institūtiem un tiesību apakšnozarēm. Administratīvās tiesības nav kodificēta tiesību nozare, kurā visas administratīvo tiesību normas būtu apvienotas viena tiesību akta ietvaros. Kodifikācija ir veikta par atsevišķiem tiesību institūtiem.
Atsevišķas sabiedrībā pastāvošas attiecības ir nepieciešams regulēt, nosakot, kādām šīm attiecībām jābūt. Šeit lieti noder tiesības, kas ir veiksmīgākais sabiedrisko attiecību regulators. Tiesības sabiedrībā parasti arī tiek uztvertas kā noteiktas cilvēka rīcības atļauja vai aizliegums, un šāda tiesību izpratne savos pamatos ir pareiza. Atļaujot vai aizliedzot noteiktu rīcību, tiesības sabiedrībā īsteno savu regulatīvo funkciju, tādējādi regulējot sabiedrībā pastāvošas attiecības un nosakot, kas valstī ir tiesiski atļauts vai prettiesisks. Pēc tam, kad sabiedriskās attiecības sāk regulēt ar tiesību normām, tās kļūst par tiesiskajām attiecībām.
Sabiedrībā daudzās jomā tiek izvirzīti principi, kas dažādās ikdienas situācijās nosaka sabiedrības un tās atsevišķu locekļu rīcības motīvus un ļauj sasniegt izvirzītos mērķus. Arī tiesībās ir šādi principi, kas nosaka sabiedrības vēlmi regulēt noteiktas sabiedrībā pastāvošas attiecības, lai šajās attiecībās sasniegtu noteiktus sabiedrību interesējošus mērķus. Eiropas tiesību saimes valstīs līdzās citiem tiesību avotiem pastāv patstāvīgs tiesību avots – vispārējie tiesību principi. Kaut arī normatīvajiem aktiem salīdzinājumā ar vispārējiem tiesību principiem ir augstāks juridisks spēks un tie regulē svarīgākās administratīvi tiesiskās attiecības, tomēr arī vispārējiem tiesību principiem ir reāls, praktisks pielietojums. Tiesību principus var izmantot kā normatīva rakstura obligātus noteikumus, kurus piemēro gan konkrētu lietu izskatīšanā, gan tiesu praksē, tiesību robu likvidēšanā, kā arī tiesību jaunradē.
…
