Sabiedrībā vienmēr ir noritējušas aktīvas diskusijas par tādiem jēdzieniem, kā taisnīgs sods un taisnīgums. Ir svarīgi apzināties, ka, lai likumu varētu atzīt par pilnvērtīgu, nepieciešams:
1.lai tas būtu taisnīgs;
2.vislielākā mērā atbilstu dzīves apstākļiem un dotu vislabākos praktiskos rezultātus;
3.tas nedrīkst būt pārāk bargs, ne arī pārmērīgi ierobežot iedzīvotājus.
Tāpēc svarīgi ir ievērot un ieviest taisnīguma principu, jau rakstot pašu likumu, ielikt šo principu jau likuma saturā, tādējādi nodrošinot arī taisnīga lēmuma pieņemšanu uz šī likuma pamata.
Kā zināms, tiesības iedala privātajās un publiskajās tiesībās - tās tiesības, kur viena atsevišķa persona figurē kā patstāvīgs tiesību subjekts, ir privātās tiesības, bet tās tiesības, kur atsevišķa persona figurē kā sociāla organisma sastāvdaļa, ir publiskās tiesības. Pie publiskām tiesībām pieder, piemēram, konstitucionālās tiesības, administratīvās tiesības, krimināltiesības u.c., bet pie privātajām tiesībām – civiltiesības, darba tiesības u.c.
Publiskās tiesības regulē attiecības starp valsti un personu, nosakot to publiskās tiesības un pienākumus. Administratīvās tiesības ir tiesību nozare, kas regulē pārvaldes sabiedriskās attiecības valsts pārvaldes sfērā. Administratīvo tiesību normas nosaka pārvaldes aparāta organizāciju un darbību, amatpersonu un iedzīvotāju tiesības un pienākumus.
Administratīvās tiesības ir cieši saistītas ar citām tiesību nozarēm: konstitucionālajām tiesībām, civiltiesībām, krimināltiesībām, darba tiesībām, finanšu un nodokļu tiesībām, administratīvā procesa tiesībām, u.c. - būtībā nav tiesību nozaru, kuras nebūtu saistītas ar administratīvajām tiesībām. Uz konstitucionālo tiesību pamata tiek veidotas un noformulētas administratīvo tiesību normas, kā arī administratīvo tiesību aktu pakārtotība likumam.
Latvijas tiesību normu sistēmā administratīvās atbildības tiesību normas ir kodificētas un ietvertas aktā – Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk tekstā – LAPK). Administratīvo pārkāpumu kodekss skaidro administratīvā pārkāpuma jēdzienu, nosakot, kāda darbība vai bezdarbība atzīstama par administratīvo pārkāpumu, kādu administratīvo sodu, kāda institūcija (amatpersona) un kādā kārtībā var uzlikt personai, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu, nosaka personu loku, kuras saucamas pie administratīvās atbildības, kā arī nosaka citus būtiskus principus, kuri ievērojami saucot personu pie administratīvās atbildības un piemērojot sodu.…
