Jau vairākus gadus Latvijā noris pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma saskaņā ar 1998.gadā pieņemto “Administratīvi teritoriālās reformas likumu”. Šīs reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Lai mērķi sasniegtu , paredzēts veidot lielākas , ekonomiski spēcīgākas pašvaldības, jo tā var labāk saskaņot sociālās aprūpes un veselības, izglītības un transporta jautājumus, piesaistīt lielākas investīcijas, kas radītu jaunas darba vietas , realizēt lielākus projektus , kā arī racionālāk izmantot esošos resursus. Līdz 2001.gada sākumam valstī tika pabeigta visu administratīvo teritoriju izpēte un pēc tam sagatavots “Pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts”, ko vēlāk pārdēvētu par “Novadu izveidošanas projektu”. Projekta ietvaros noteikti vienoti kritēriji, jaunu administratīvo teritoriju veidošanai un, balstoties uz tiem, ieteiktas potenciālās jaunās pašvaldības.
Kaut gan daļa pašvaldību Latvijā jau ir apvienojušās, daudzas pašvaldības nav motivētas to darīt, likās interesanti izpētīt šo procesu, kā tas realizējas, kādas ir reformas pozitīvās un negatīvās puses. Ko iegūs iedzīvotāji, ja pašvaldība, kurā tie dzīvo apvienosies ar blakus esošajām pašvaldībām. Kā jau zināms, ka pašvaldība ir svarīgākais pakalpojumu sniedzējs vietējiem iedzīvotājiem svarīgi ir noskaidrot kāda ir pašvaldību loma un funkcijas, kādēļ ir nepieciešama administratīvi teritoriālā reforma, kādēļ pašvaldības nav motivētas apvienoties?…