1. AT – publisko tiesību nozare
Tiesību iedalījums – privātās un publiskās tiesībās
Publiskās tiesības regulē sabiedriskās attiecības starp valsti un personu, nosaka to publiskās tiesības un pienākumus, kā arī valsts uzbūvi. No valsts puses norāda institūciju vai amatpersonu (kā subjekts), kurai piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras. Otra puse ir fiziskā persona vai privāto tiesību juridiskā persona, kurai savukārt ir jāpilda, piemēram, noteiktie publiskie pienākumi.
Publisko tiesību jomā katrai personai ir publiski subjektīvās tiesības, t.i., konkrēta indivīda tiesības prasīt no valsts kādu konkrētu tiesību normās paredzētu darbību vai atturēšanos no tās.
Iedala pozitīvās un negatīvās tiesības.
Negatīvās tiesības – nosaka, ka valstij jāatturas no jebkādas darbības, kas liegtu indivīdam īstenot kādu tam piešķirtu tiesību vai brīvību (vārda, pulcēšanās, privātās dzīves neaizskaramības).
Pozitīvās tiesības – nosaka, ka valstij jāveic darbības, lai indivīds varētu īstenot savas tiesības (sociālās, kultūra, izglītība).
Publiskajās tiesībās dominē princips – atļauts viss, kas ir noteikts ar tiesību aktu.
AT – patstāvīga tiesību nozare
Administratīvās tiesības ir patstāvīga tiesību nozare
1) jo administratīvās tiesības ir patstāvīgs regulēšanas priekšmets, t.i., tiek regulētas attiecības, kuras rodas uzlabojot valsts pārvaldes dzīvotspēju, kā arī attiecības, kuras nosaka valsts pārvaldes iestāžu darbību;
2) šai tiesību nozarei ir tikai savas raksturīgas metodes kā pētīt administratīvās tiesības un kā nodrošināt to, ka administratīvo tiesību subjekti īsteno administratīvajos tiesību aktos noteikto.
Viens no veidiem - administratīvās tiesības veido apstākļus administratīvās varas optimālajai funkcionēšanai, bez tam rada apstākļus, lai privātpersonas varētu realizēt savas tiesības un brīvības ar izpildvaru saistītā jomā (jomās), kā arī šīs tiesības nodrošina privātpersonu aizsardzību no administrācija patvaļas.
…
