Publiskās attiecības regulē attiecības starp valsti un personu. Publiskās tiesības izpaužas attiecībās starp valsti un personu, kur pastāv pakļautības jeb subordinācijas attiecības.
Valsts nodrošina ar pārvaldes palīdzību cilvēku saskaņotu darbību, veidojot saskaņu starp atsevišķu indivīdu darbībām.
Administratīvās tiesības ir patstāvīga tiesību nozare, jo tai ir patstāvīgs regulēšanas priekšmets. Administratīvās tiesības ir publisko tiesību nozare, kura regulē publiskās administrācijas institūciju darbību un to, kā pār šo darbību īsteno kontroli, amatpersonu kompetenci, valsts un pašvaldību darbinieku tiesisko stāvokli, kā arī pilsoņu publiskos pienākumus un tiesības.
Šo referātu es veidošu, izmantojot vēsturisko metodi.
1. Publiskās tiesības
Publiskās tiesības regulē attiecības starp valsti un personu (domāts, fizisko un privāto tiesību juridisko personu), nosaka to publikās tiesības un pienākumus, kā arī valsts iekšējo uzbūvi. Publisko tiesību uzdevums ir demokrātiskā sabiedrībā līdzsvarot indivīda un sabiedrības intereses, vienlaicīgi nodrošinot indivīdu pret neattaisnotu valsts iejaukšanos viņa brīvībās un garantējot indivīda vienlīdzīgas tiesības uz kvalitatīviem pakalpojumiem.1
Publiskās tiesības izpaužas attiecībās starp valsti un personu, kur pastāv pakļautības jeb subordinācijas attiecības. Kā viena no pusēm vienmēr uzstājas valsts vai kāda tās institūcija vai amatpersona, kurai piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras, bet no otras puses – fiziskā persona vai privāto tiesību juridiskā persona. …