Savas dzīves garumā cilvēks ļoti bieži stājas priekšā morālai izvēlei: darīt vai nedarīt, iejaukties vai palikt malā. Kā viņš rīkosies daudzumā ir atkarīgs no viņas apziņas līmenī, sociālas attīstības. Noteiktas uzvedības izvēle, parasti, ir audzināšanas un sabiedrības ietekmīgas rezultāts.
Sabiedrībā pastāv noteiktas morāles un tiesību normas, un no tām izriet attiecīgie cilvēku uzvedības noteikumi – aizliegumi un prasības. Aizliegumi veido cilvēka pienākumu atturēties no sabiedrībai kaitīgām darbībām, bet prasības – pienākumu veikt sabiedrībai derīgu vai nepieciešamu darbību. Cilvēks ir atbildīgs par sabiedrības aizliegumu vai prasību neievērošanu. Savā uzvedībā viņš var ievērot šis normas, bet var arī realizēt savu personisku brīvību un, neskatoties uz atbildības draudiem, atkāpties no tam.
Tomēr normas neievērošana izraisa dažādu sankciju piemērošanu attiecībā uz personu, kas izdarīja pārkāpumu. Persona, kas pārkāpj sabiedrībā pastāvošos uzvedības noteikumus, izjūt savas rīcības negatīvās sekas. Sankciju piemērošana tiek reglamentēta ar dažādiem dokumentiem, kas pieņemti konkrētā sabiedrībā, ar tās īpašības ievērošanu (nacionālas, teritoriālas). Kopš brīža, kad tiek izdarīts pārkāpums stājas spēkā juridiskā atbildība.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), Krimināllikumā (KL) un Civillikumā(CL) paredzētajos gadījumos par likumpārkāpumiem noteikta juridiskā atbildība.
Studiju darba mērķis ir salīdzināt administratīvo atbildību ar citiem atbildības veidiem, tāpēc darba uzdevumi ir sekojoši:
1.raksturot administratīvo, krimināla, civiltiesisko un disciplināro atbildību;
2.salīdzināt administratīvas atbildības ar citiem atbildības veidiem;
3.izstrādāt secinājumus un priekšlikumus LAPK, KL, CL pilnveidošanai.
Darba izstrādē izmantoti LR likumdošanas akti, zinātniskā un mācību literatūra, periodika un internets.
Kopš cilvēki ir sākuši dzīvot organizētā sabiedrībā, ir kļuvušas aktuālas zināmas normas katra sabiedrības locekļa rīcībai un uzvedībai, kā arī atbildības kritēriji par šo normu pārkāpšanu. Attīstoties sabiedrībai, kļūstot sarežģītākām sabiedriskajām attiecībām, izveidojās tiesību un pienākumu sistēma, kurai pilnveidojoties radās vajadzība pēc zinātnes, kura varētu pētīt, sistematizēt un attīstīt tālāk minētos procesus. Šāda zinātne ir vispārējā tiesību teorija. Viens no jautājumiem ko pētī šī zinātne ir juridiskā atbildība, jo, ja pastāv tiesību un pienākumu sistēma, pastāv arī atbildība par šīs sistēmas pārkāpumu.
Juridiskā atbildība, būdama viena no tiesību sistēmas sastāvdaļām, pilda tajā svarīgas funkcijas.
Ar juridisko atbildību saprot valsts piespiešanu tiesību prasību pildīšanai, tiesiskās attiecības, kad katrai no pusēm jāatbild citas puses, valsts un sabiedrības priekšā; valsts piespiešanas piemērošanu tiesībpārkāpējiem par izdarīto tiesībpārkāpumu, kam ir personisks, mantisks vai organizatorisks raksturs un kas paredzēts tiesību normās.…
