Papildus jānorāda, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs nav vienotas izpratnes, kas ir administratīvais pārkāpums. Pārkāpums, kas vienā valstī ir administratīvais pārkāpums, citā valstī var būt jau kriminālpārkāpums, piemēram, Zviedrijā kriminālpārkāpums ir jebkurš pārkāpums, par kuru paredzēts naudas sods. Tādēļ jārod risinājums ārvalsts lēmumu izpildei Latvijā un Latvijā piemērotā soda izpildei ārvalstīs.
Bez tam kodeksā šobrīd pastāv vēl virkne nosacīti nelielu problēmu. Pastāvīgas problēmas rodas kodeksa 35.panta interpretācijā, proti, ja vienlaikus tiek izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi. Šobrīd sodu saskaitīšana vai iekļaušana ir atkarīga nevis no tā, kādi pārkāpumi ir izdarīti, bet gan no tā, kādas iestādes šos pārkāpumu izskata.
Kā arī praktiska rakstura problēma ir iestāžu tālākās rīcības iespējas gadījumos, kad persona pat pēc soda piemērošanas nepārtrauc ilgstošu pārkāpumu. Daudzos gadījumos pārkāpuma turpināšana ne tikai norāda uz personas nihilistisku attieksmi pret likumu, bet arī ir sabiedriski kaitīga un bīstama. Tomēr likums šobrīd skaidri nenosaka, kādas ir iestādes iespējas šādu personu sodīt atkārtoti.
Šie piemēri, ļauj skaidri saprast pie kā vēl būtu jāpiestrādā, pilnveidojot administratīvo pārkāpumu procesus un soda praksi. Taču arī katram valsts iedzīvotājam būtu jāapzinās un jāuzņemas atbildība likuma priekšā, jo jau vēsturiski administratīvais process ir veidojies kā juridiskajā zinātnē un tiesu praksē attīstīta procesuālo un materiālo principu sistēma, kas nosaka, kādā veidā darbojas konkrētas tiesiskās attiecības starp valsti no vienas puses un indivīdu no otras puses.
…