Ievads
Autores izvēlētā studiju darba tēma ir „Administratīvais process pirmās instances tiesā”.
Tiesiskai valstij atbilstoša administratīvā procesa pamatprincipi ir attīstījušies rietumu demokrātijās. Vēsturiski administratīvais process ir veidojies kā juridiskajā zinātnē un iestāžu un tiesu praksē attīstīta procesuālo un materiālo principu sistēma, kas nosaka, kādā veidā darbojas konkrētas tiesiskas attiecības starp valsti no vienas puses un indivīdu no otras puses.
Administratīvās tiesas ir īpašas kompetences tiesas, kas atbilstoši Administratīvā procesa likumam veic kontroli pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros, kā arī personas publiski tiesisko pienākumu vai tiesību noskaidrošanu, un no publisko tiesību līguma izrietošo strīdu izskatīšanu.
Administratīvajās tiesās ar pieteikumu var vērsties ikviena rīcībspējīga fiziska vai privāto tiesību juridiska persona, ja valsts iestāde no valsts varas nesējas pozīcijām, pieņemot šai personai individuāli adresētu lēmumu vai veicot attiecībā uz šo personu kādu darbību, būs aizskārusi šīs personas likumā noteiktās (subjektīvās) tiesības. Tiesā ar pieteikumu var vērsties arī trešās personas, kuru tiesības vai tiesiskās intereses ierobežojis attiecīgais iestādes lēmums. Persona administratīvajā tiesā var vērsties tikai pēc tam, kad ir apstrīdējusi iestādes lēmumu vai rīcību augstākā iestādē vai iestādē, kas īpaši noteikta likumā, vai arī gadījumos, ja šādas iestādes nav.
Izvērtējot iestādes pieņemto administratīvo aktu un faktiskās rīcības tiesiskumu, tiesām ir iespējas novērst indivīda tiesību aizskārumu. Tiesas spriedums, ar kuru konstatēta kļūda iestādes darbībā, iestādei ir sava veida precedents. Administratīvā tiesa, atšķirībā no tiesām, kuras izskata lietas civilprocesuālajā un kriminālprocesuālajā kārtībā, noskaidrojot apstākļus lietā, darbojas saskaņā ar objektīvās izmeklēšanas principu, tas ir, nepieciešamības gadījumā var pati savākt pierādījumus pēc savas iniciatīvas, kā arī dot administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu tiesisku un taisnīgu lietas izskatīšanu.
2001.gada 25.oktobrī tika pieņemts Administratīvā procesa likums, kas stājās spēkā 2004.gada 01.februārī, kad savu darbu uzsāka arī Administratīvās tiesas.
Studiju darba aktualitāte – administratīvās tiesas kā pastāvīgas tiesas darbojas tikai piecus gadus, līdz ar to vēl ir lietas, uz kurām šajā darbā tiks meklētas atbildes.
Studiju darba mērķis ir izteikts sekojošos uzdevumos:
vērst ieskatu vēsturē, kas atspoguļo to kā ir radušies galvenie virzieni, kuri ir pamatā tam vai administratīvās tiesas tiek veidotas kā patstāvīgas tiesu instances, vai administratīvās dabas jautājumi tiek risināti vispārējās jurisdikcijas tiesās;
aplūkot administratīvā procesa tiesā stadijas;
vairāk uzzināt par Administratīvā procesa likumā ietvertajiem jaunievedumiem – rakstveida procesu un pieteicēja zvērestu;
aplūkot personu loku, kas ir iesaistītas administratīvajā procesā tiesā.
Darba veidošanā izmantotas gramatiskā, sistēmiskā un salīdzinošā metode.
Galvenais izmantotais avots ir Administratīvā procesa likums, kā arī izmantotas ir dažādas publikācijas, kas viesušas skaidrību likumā ietvertajām normām. Tāpat ir izmantoti literatūras avoti, kas deva atbildes uz jautājumiem par administratīvo tiesu vēsturi.
…
