Rakstīt referātu par administratīvu pārkāpumu un administratīvu atbildību autors izvēlējās tāpēc, ka tas temats ir ļoti aktuāls priekš sabiedrības.
20. gadsimtā Latvija ir izcietusi daudz tirānijas un vardarbības padomju savienības sastāvā. Pēc šiem gadiem beidzot Latvijā valda demokrātija, kur katra indivīda intereses un tiesības tiek aizstāvētas. Taču tas nenozīmē, ka katrs cilvēks var atļauties darīt to, kas ienāk prātā. Lai aizsargātu sabiedrību no cilvēkiem, kas neievēro vispārējo kārtību vai mēģina to traucēt pastāv sistēma, kas aizsargā no šāda veida indivīdiem, proti likumi, normatīvie akti utt. Administratīvā pārkāpuma likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu, īpašumu, pilsoņu, pilsoņu sociāli ekonomiskās, politiskās un personiskā tiesības un brīvības, kā arī uzņēmumu, iestāžu un organizāciju tiesības un likumīgās intereses. Lai realizētu šo uzdevumu ir izstrādāts administratīvo pārkāpumu kodekss, kas nosaka kāda darbība vai bezdarbība ir atzīstama par administratīvo sodu, kāda institūcija un kādā kārtībā var uzlikt sodu personai, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu.
Referātā autors sniegs īsu ieskatu par to kas ir administratīvajs pārkāpums un administratīva atbildībā, kā arī izpētīs administratīvā pārkāpuma sastāvu, sodu uzlikšanu un to termiņiem, kā arī pielikumā uzrakstija dažus piemērus.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9. pantā administratīvā pārkāpuma jēdziens definēts šādi:
‘’Par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.
Administratīvā atbildība par šajā kodeksā norādītajiem pārkāpumiem iestājas, ja par šiem pārkāpumiem pēc to rakstura saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem nav paredzēta kriminālatbildība.
Paaugstinātas bīstamības avota īpašnieka (valdītāja) administratīvās atbildības īpatnības var noteikt citos likumos 1
Pie administratīvās atbildības var saukt personas no četrpadsmit gadu vecuma. Administratīvā pārkāpuma soda mērs ir atkarīgs no pārkāpuma veida un sekām. Administratīvais pārkāpums ir uzskatāms izdarīts ar nodomu, ja vainīgais ir apzinājies savas darbības vai bezdarbības prettiesisko raksturu un paredzēja sekas iestāšanos vai arī apzināti pieļāvis seku iestāšanos. Ir arī gadījumi, kad administratīvo pārkāpumu nākas izdarīt aiz galējās nepieciešamības, proti persona rīkojusies, lai novērstu briesmas, kas apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, un ja šīs briesmas apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais. Šādas personas, kuras ir rīkojušās aiz galējās nepieciešamības nav saucamas pie administratīvās atbildības. Nepieciešamās aizsardzības gadījumā persona drīkst pārkāpt likumu, bet tikai nepārkāpjot aizstāvēšanās robežas. Trešais veids par kuru persona nav saucama pie administratīvās atbildības ir personas nepieskaitāmība. Nepieskaitāma persona ir, tā persona kura nav varējusi apzināties savu darbību vai to vadīt hroniskas gara slimības, pārejošu gara traucējumu vai citāda slimīga stāvokļa dēļ. Gadījumā ja izdarītais pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija, kas pilnvarota izlemt lietu, var atbrīvot pārkāpēju no atbildības un aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu.
Atbildības veidi: Sociālā atbildība, Juridiskā atbildība, Tiesiska atbildība.…
