Latvijā administratīvo tiesību sistēmai administratīvais līgums ir jauns, salīdzinoši mazpazīstams, tiesību institūts. Pats par sevi līgums ir tradicionālais regulēšanas līdzeklis publisko tiesību nozarē, bet gan ar savām īpatnībām. Administratīvā līguma ir specifisks gan to priekšmets, ja salīdzina ar civiltiesiskā līguma priekšmetu (ja privātajās tiesībās līguma priekšmets ir viss, kas atļauts ar likumu, tad administratīvajās tiesībās līguma priekšmets ir tas, kas ar likumu vai citu tiesību aktu ir noteikts administratīvo tiesību kā publisko tiesību subjektam, kurš realizē izpildvaru); gan noslēgšanas kārtība, jo, lai tas notiktu, balstoties uz labu pieredzi, kas kvalitatīvi izvērtēta un tikai tad atzīta par pieņemamu un to izmantot tiesību aktu projektu sagatavošanai dotajā jautājumā; gan līguma noteikumu grozīšana kārtība, līguma izbeigšanās par iespējamiem strīdiem, kas var izrietēt līguma izpildes laikā.
Darbā jūs atradīsiet gan administratīvā līguma vispārējo raksturojumu, kas izpaužas dažādu autoru to jēdziena skaidrojumos, gan administratīvā līguma veidu raksturojumu pēc profesora J.Tihomirova iedalījuma, gan vadīšanas jeb pārvaldes līguma līdzības noteikšanu ar administratīvo līgumu.
Referāta rakstīšanā tika izmantoti daudzi un dažādi literatūras avoti, kuri ir norādīti izmantotas literatūras sarakstā.
Pirms iesākt rakstīt par administratīvo līgumu, gribētos no sākuma pievērst uzmanību pašam jēdzienam “līgums”. Tiesību zinātnieki vienmēr ir strīdējušies par līguma vienoto definīciju izveidi. Piemērs tam ir to traktējuma dažādība divās tiesību sistēmās. Tā romāņu ģermāņu tiesību sistēmā ar līgumu saprot divu vai vairāku personu vienošanās, kuras rezultātā šīm personām (un dažkārt arī trešām personām) rodas, izmainās vai izbeidzas tiesības un pienākumi.…
