Administratīvā procesa pamatstadijas iestādē

Administratīvā procesa tiesību uzdevums ir reglamentēt kārtību, kādā valsts pārvaldes iestāde izskata administratīvo lietu un kā administratīvā tiesa veic pārbaudi, vai iestāde šo lietu ir izskatījusi pareizi.
Teorijā ar administratīvās lietas izskatīšanas stadijām saprot administratīvās lietas virzību caur atsevišķiem valsts pārvaldes iestāžu un privātpersonu attiecību posmiem, katrā no tiem administratīvā procesa dalībniekam veicot noteiktu rīcību. Tieši ar stadiju palīdzību tiek paredzēta valsts pārvaldes iestādes perspektīvā rīcība, kad, izskatot administratīvo lietu, privātpersona var plānot savu turpmāko rīcību attiecībās ar valsts pārvaldes iestādi un tiesu. Vienā stadijā izvirzīto uzdevumu izpilde ir pamats nonākt nākamajā stadijā.
Administratīvās lietas izskatīšanā var izdalīt šādas stadijas:
1)administratīvās lietas ierosināšanas stadija;
2)nepieciešamās informācijas iegūšanas stadija;
3)administratīvā akta izdošanas stadija;
4)administratīvā akta izpildes stadija;
5)administratīvā akta apstrīdēšanas stadija;
6)administratīvā akta pārsūdzēšanas stadija.
askaņā ar Administratīvā procesa likuma 55.pantu administratīvo lietu iestāde ierosina: 1) uz iesnieguma pamata. Iesniegumu var iesniegt mutvārdos vai rakstveidā. Iesniegumā norādāms iesniedzēja vārds un uzvārds, dzīvesvieta (juridiskai personai – nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs ), prasījums; uz tā jābūt iesniedzēja parakstam. Mutvārdu iesniegumu iestāde tūlīt noformē rakstveidā, un iesniedzējs to paraksta.
2) uz iestādes iniciatīvas pamata. Iestāde, kurai lieta ir piekritīga, ierosina administratīvo lietu, ja tai kļūst zināmi fakti, uz kuriem pamatojoties saskaņā ar tiesību normām ir jāizdod vai var tikt izdots attiecīgs administratīvais akts, kā arī tad, ja iestādei ir pamats uzskatīt, ka šādi fakti varētu būt.…