2001. gada beigās Latvijas saeima pieņēma likumu par “administratīvo procesu’’, kura cītīga izskate ir nākamo tiesību un vadību speciālistu interesēs.
Jaunā likuma izveides iemesli
Pirmkārt, ir zināms, ka Latvijas ierēdņu korumpētība visos līmeņos ir sasniegusi visa iespējamās robežas. Daudzi cilvēki, kuriem ir saskarsme ar pašvaldības iestādēm un izpildes varu, saka, ka bez kukuļa nevar atrisināt nevienu problēmu, nevienu lietu. Pietiek ar vienu piemēru: Saeimas juridiskās komisijas priekšsēdētājs Linards Muciņš, pretēji likumiem, kuri aizliedz deputātiem nodarboties ar uzņēmējdarbību, noslēdz juridiskās palīdzības līgumu ar Latvenergo un par 10 mēnešiem no šīs valsts organizācijas saņēma desmit tūkstošus latu. Var piebilst, ka Ministru kabineta likumi “Par ierēdņa disciplināro atbildību’’ paredz diezgan vieglu sodu par dažādu dāvanu saņemšanu. Šajos apstākļos atsevišķas ASV un Eiropas amatpersonas atklāti raksturo Latviju kā korumpētu valsti. Pret šīm problēmām cīnījās prezidents un citas Latvijas amatpersonas.
Otrkārt, LR Konstitucionālā tiesa arvien biežāk sāka pievērst uzmanību Latvijas Konstitūcijas atsevišķu lēmumu neatbilstībai, nepietiekami demokrātiskajam raksturam Latvijas Kodeksa XXIII nodaļā par administratīviem likuma pārkāpumiem, kas ir veltīti apžēlošanas lēmumiem par administratīvā likuma pārkāpējiem. 2001. gada jūlijā – septembrī, Konstitucionālā tiesa vērsās Vlads Vaitonis (skarā ar vadītāja apliecības atņemšanu) un Tatjana Šnevele (sakarā ar soda uzlikšanu0.
…
