Par kontroldarba tēmu izvēlējos Administratīvā procesa likumu, jo uzskatu, ka viens no svarīgākajiem valsts pārvaldes darbības principiem ir labas pārvaldības principu ievērošana savā darbībā. Valsts pārvaldei ir jādarbojas konsekventi un efektīvi, nodrošinot privātpersonu tiesisko interešu aizsardzību, bet vairāku pakāpju administratīvo aktu apstrīdēšanas prakse (Ministru kabineta 13.06.1995. noteikumi Nr. 154 Administratīvo aktu procesa noteikumi) neatbilda valsts pārvaldē un administratīvajā procesā piemērojamajiem vispārējiem tiesību principiem.
Administratīvā procesa likums ir noteicis jaunu tiesvedības kārtību administratīvajās lietās un ir ieviesis daudzus būtiskus jauninājumus arī administratīvajā procesā iestādē un līdzšinējā administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtībā. 1. Likuma nosaukums.
Administratīvā procesa likums.
2. Kas un kad ir pieņēmis attiecīgo likumu?
Administratīvā procesa likumu ir pieņēmusi Saeima 2001.gada 25.oktobrī, pamatojoties uz Satversmes 64. pantu, kas nosaka, ka Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai Satversmē paredzētā kartībā un apmēros.
3. Kāda ir likuma pieņemšanas kārtība (procedūra)?
Saeimas Kārtības ruļļa 82. punkta (1) daļa nosaka, ka Par saņemtajiem likumprojektiem līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu Prezidijs ziņo Saeimai, kas lemj (54.p.) par likumprojektu nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju, vai par to noraidīšanu.
Kārtības ruļļa 82. punkta (5) daļa noteic, ka Visi iesniegtie likumprojekti, pirmajam lasījumam izstrādātie alternatīvie likumprojekti (85.p.), izskatīšanai otrajā vai trešajā lasījumā sagatavotie likumprojekti, kā arī Prezidija un komisiju atzinumi par tiem nosūtāmi Valsts prezidentam un Ministru prezidentam.…
