Pirmā valsts pasaulē, kas sagatavoja likumu par administratīvo procesu, bija Austrijas Republika. Otrā varēja būt Latvijas Republika, jo 1940.gada maijā, neilgi pirms okupācijas, Tieslietu ministrija bija šādu projektu sagatavojusi.
Administratīvais process ir jēdziens, kas visumā liekas skaidrs, tomēr tā definējuma nav ne Administratīvā procesa likumā, ne administratīvā procesa tiesību teorētiķu darbos. Ir atsevišķi mēģinājumi definēt administratīvo procesu, tomēr tie nav nepārprotami atzīstami par sekmīgiem. Viens no šādiem mēģinājumiem ir A. Stucka sniegtais juridiskā procesa definējums - "juridiskais process ir ar procesuālām normām noregulēta valsts kompetento institūciju darbības kārtība, kas izpaužas vispārēju vai individuālu juridisko lēmumu sagatavošanā, pieņemšanā, dokumentārā nostiprināšanā."1 Šī definīcija skaidro to, kas ir juridiskais process, bet ne to, kas ir administratīvais process. Administratīvais process ir šaurāks jēdziens - administratīvajā procesā iestādes rīkojas, lai risinātu administratīvo tiesību jautājumus, turpretī juridiskajā procesā iestādes rīkojas ne tikai, lai risinātu administratīvo tiesību jautājumus.
A.Stucka min arī visbiežāk sastopamo administratīvā procesa izpratni - "ar administratīvo procesu visbiežāk lietotā nozīmē saprot administratīvo aktu izdošanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību."2 Tomēr administratīvajā procesā bez administratīvā akta izdošanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas var tikt veiktas arī citas darbības, piemēram, slēgts publisko tiesību līgums.…